Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija
mūziku profesionalitāti, par instrumentālās muzicēšanas atsevišķu parādību
saistību ar citām sfērām - likumdošanu, tradīcijām, sociālo sfēru u. c.
Tomēr J. Brauna zinātniskajai darbībai Latvijā nebija gaidāmās rezonanses.
Vtņš padomju okupācijas varas iestādēm iesniedza lūgumu izceļošanai no
okupētās Latvijas uz Izraēlu, un tas noteica viņa darbu tālāko likteni. Tā 1971.
gadā tika iznīcināts jau iesietais un pusesļā uz tirdzniecības tiklu nonākušais
almanaha "Latviešu mūzika" 9. sējums, kurā bija J. Brauna raksts
"lnstrumentālās muzicēšanas aizsākumi Latvijas teritorijā". Šo almanahu
pārpublicēja pēc gada, bet jau ar citu autoru rakstiem minētā J. Brauna raksta
vietā. Tajā laikā raksta vāciskais variants jau bija publicēts žurnālā "Musik des
Ostens" Vācijā, un dažus gadus vēlāk ar nosaukumu "lnstrumentālās
mūzicēšanas pirmsākumi Latvijas territorijā" to publicēja "Latvju mūzika", Tomēr
plašākai auditorijai Latvijā šis pētījums vairs nebija pieejams. Gandrīz divus
gadu desmitus padomju okupācijas varas iestādes neļāva atsaukties uz J.
Brauna darbiem, vinš padomju muzikoloģijā vairs "neeksistēja". J. Brauna
idejas parādījās citās publikācijās bez nepieciešamajām atsaucēm.
Arvīds Brastinš
,
Praktisku vajadzību mudināti, mūzikas instrumentu problēmām ir pievērsušies
ari dievturi. Kā lielākais apcerējums būtu minams A. Brastina raksts "Senie
,
latviešu skandējamie rīki dainās" (1968). No Kopenhāgenā izdoto latviešu
tautas dziesmu krājuma autors ir izlasijis 550 dziesmu tekstu, kuros minēti kādi
mūzikas instrumenti vai spēlēšanas situācijas. Šo tekstu skaidrošanā izmantoti
K. Mīlenbaha "Latviešu valodas vārdnīcas", A. Švābes rediģētās "Latvju
enciklopēdijas" un A. Bīlenšteina materiāli un tie papildināti ar P. Šmita
"Latviešu tautas teiku un pasaku" materiāliem. Šis darbs būtu pieminams kā
pirmā lielākā "organoloģisko" folkloras tekstu izlase, ja vien neskaita
nepublicēto un tāpēc plašākai auditorijai nezināmo J. Sproģa darbu. Diemžē1 A.
Brastiņa raksta nozīmi stipri mazina diezgan subjektīvie un zināmā mērā ari
tendenciozie skaidrojumi.
52