20.06.2013 Views

Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Latviešu mūzikas instrumentu hisloriogrāfija<br />

nodaļās apskatīti sitamie instrumenti - bungas, eglīte, sietiņš, pūšamie - taure,<br />

rags, vargas (autors to uzskata par pūšamo instrumentu, balstoties uz viņa<br />

rīcībā esošajām ziņām), stabule, svilpe, spiegana, pēga, Pāna svilpe, stigu -<br />

dūdas, spēles, monohords, cimbāle, Latgales un Kurzemes kokles. J. Sproģis<br />

apkopojis folkloras materiālus - tautasdziesmas, sakāmvārdus, pasakas un<br />

citus, kuros minēti mūzikas instrumenti, un salīdzinājis tos ar vēsturiskām un<br />

etnogrāfiskām liecībām par šiem instrumentiem. Darbā publicēti 46<br />

instrumentālu melodiju piemēri, to starpā 2 taures, 19 āžaraga, 7 stabules, 6<br />

dūdu un 12 kokļu melodijas. 8 no tām autors savācis pats, pārējās ir ņēmis no<br />

A. Jurjāna (19 melodijas), E. Melnqaiļa (16 melodijas) un A. Salaka (3<br />

melodijas) arhīviem Latviešu folkloras krātuvē. Būdams diezgan erudīts sava<br />

laika muzikologs un pārzinādams galvenās latviešu mūzikas instrumentiem<br />

veltītās publikācijas, J. Sproģis mēģinājis latviešu instrumentālmūzikas<br />

parādības skatīt plašākā reģionālā un vēsturiskā kontekstā.<br />

Diemžē1 J. Sproģa grāmata "Senie mūzikas instrumenti un darba un godu<br />

dziesmu melodijas Latvijā" neiezīmēja kvalitatīvi jaunu laikaposmu latviešu<br />

organoloģijā. Sagatavota 1943. gadā, tā tomēr netika publicēta, acīmredzot<br />

kādu ar okupācijas situāciju saistītu apstākļu dē]. Līdz mūsu dienām ir nonācis<br />

tikai ši darba korektūras variants, kas glabājas Latviešu folkloras krātuvē.<br />

Emilis Melngailis<br />

E. Melngailis "Latviešu danci" (1949) apraksta tautas mūzikas instrumentus, to<br />

gatavošanu un lietošanu, tāpat ari izsaka savas domas par instrumentālās<br />

mūzikas atdzimšanas iespējām. Tomēr nozīmīgākais ir mūzikas materiālu<br />

publicējums: grāmatā ievietotas 362 melodijas un 4 melodiju apdares. Krājuma<br />

pirmajās piecās nodaļās sakārtotās melodijas būtībā ir dziesmas, kuru dažas<br />

formālās iezīmes - divdalīgs vai četrdaļiqs metrs, formas divdaļība u. c. [āva E.<br />

Melngailim tās uzskatīt par danču (paša Melnqaiļa apzīmējums) melodijām.<br />

Izņēmums ir melodijas Nr. 191, 192, 194-196,198-201,206,208,210-212.224,<br />

228-230, 232, kurām ir analogi grāmatas 6. nodaļā "lnstrumentā1i paraugi". Šajā<br />

50

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!