Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Latviešu mūzikas instrumentu hisloriogrāfija
Leische toure, Leischetower, Pauke, lele Pauke, Paucke, Pouke, Powyeke,
Powke, Powcke, Powyke, Pucke, Pulcksten, Pulcstyn, Pulxstins, Speilnick,
Spelman, Spelmans, (-nsz?), Speleman, Spelmansche, Stabbelatis, Stabbelats
(Stabulītis?), Stabwlneke Snote, Swilp, Swilpecksche, Taurkallyt, Tourkal,
Trummel. lespējams, ka ar mūzikas instrumentiem saistīti ari šādi vārdi:
Dudesman, Gigge. Tikai viens vārds - Pauke - atrodams Kurzemes sarakstā,
un tikai divi - Dudel, Piper (?) - polu dokumentos.
Latviešu valodas vārdnīca
īpaša nozlme kā organoloģiskās informācijas avotam ir K. Milenbaha veidotajai
un J. Endzelina turpinātajai un rediģētajai fundamentālajai "Latviešu valodas
vārdnīcai" (LVV I-IV) un tās papildinājumiem (LVV PI-II). Organogrāfiskie
materiāli ņemti pārsvarā no 17.-19. gadsimta latviešu valodas vārdnicām,
folkloras un etnogrāfijas materiālu krājumiem, periodikas. "Latviešu valodas
vārdnīcā" atrodami ne tikai daudzu skanu riku nosaukumi, bet ari šo
,
nosaukumu lietojuma piemēri, bieži vien - ari pagatavošanas vai spēlēšanas
apraksti. Vairāki publicētie nosaukumi šeit parādās pirmoreiz - biuvas, kaukala
u. c. Tādējādi vārdnīca sniedz daudzpusigu, oriģinālu informāciju un dod
iespēju veikt etimoloģiska rakstura studijas. DiemžēI, K. Milenbaha, J.
Endzelina un E. Hauzenbergas pamatīgā darba nozīme lidz šim nav pietiekoši
novērtēta organoloģijas kontekstā.
OKUPĀCIJAS LAIKA POSMS
Neatkarības laiku atskanas
,
Jūlijs Sproģis
J. Sproģa grāmata "Senie mūzikas instrumenti un darba un godu dziesmu
melodijas Latvijā" (1943) ir lidz tam lielākais mūzikas instrumentu un
instrumentālās mūzikas jautājumiem veltītais darbs. Tā pirmās daļas 12
49