Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Johans Zēverss<br />
Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija<br />
Valodnieks J. Zēverss plašākā apcerējumā (1924) ir apkopojis dažādās<br />
agrākās publikācijās, galvenokārt vārdnīcās atrodamos materiālus par latviešu<br />
mūzikas instrumentiem. Pamatā tie ir 16. gadsimta "Nevācu psalmi", 17.-19.<br />
gadsimta vārdnīcas, bībeles Lin tās daļu tulkojumi, dziesmu grāmatas.<br />
Izmantotas ari J. K. Broces, Rīgas Latviešu biedrības Zinibu komisijas, A.<br />
Bīlenšteina publikācijas, kā ari valodnieciski, vēsturiski un citādi pētīļurni, Autors<br />
ir analizējis instrumentu nosaukumus, mēģinājis noskaidrot to etimoloģiju,<br />
dažādās nozīmes. Viņa apskatītie termini ir šādi: eglīte, trideksnis, puškainis,<br />
čagans, ērkulis, trumulis (trumelis), pulkstenītis, sietiņš, bungas, spieganas,<br />
spendele (pēkšis), pēga, taure (aure), svilpe, stabule, pīpe, dūda (dūka), soma<br />
stabule, bazūne, strumpis, trumete (trumiete), trūba (trūbe, strūbe), ērģeles,<br />
leijerkaste, mūnikas (ermonikas), blumīzeris (glumīzeris), vargans, kokle,<br />
klavieres, videie, bāga, giga, vijole, spēle. Nosaukumu analīzes ir papildinātas<br />
ar instrumentu uzbūves, gatavošanas un pat lietošanas aprakstiem, kas šim<br />
darbam piedod nopietnas, vērā ņemamas organoloģiskas publikācijas raksturu.<br />
Diemžēl, vairumam vēlāko laiku organologu Zēversa pētījums, šķiet, nav<br />
pazīstams.<br />
Gandrīz pēc trim gadu desmitiem Zēverss šo apcerējumu, vāciski tulkotu,<br />
papildinātu un ar nosaukumu "Musikinstrumente", kā 11. nodaļu iekļao] savā<br />
darbā (1953) par vācu valodas ietekmi uz latviešu valodu.<br />
Ernsts Blese<br />
Savā latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas 1. daļā E. Blese apskata<br />
vecākos personu vārdus un uzvārdus dažādos 13.-16. gadsimta avotos. Starp<br />
šiem vārdiem diezgan daudz ir tādu, kas vai nu norāda uz mūzika vai<br />
,<br />
instrumentu meistara profesiju vai ari kā citādi saistīti ar mūzikas instrumentu<br />
nosaukumiem. Rīgas un Vidzemes materiāli uzrāda šādus "instrurnentālus"<br />
uzvārdus: Bauben, Bratsche, Bunger, Bwnger, Bungher, Cynwolsz (Cimbuols?),<br />
Klaben, Klabbesche, Kokelne Seewe, Kokelnyk Ze (Kokleniece?), Kokelneke,<br />
48