20.06.2013 Views

Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Johans Zēverss<br />

Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija<br />

Valodnieks J. Zēverss plašākā apcerējumā (1924) ir apkopojis dažādās<br />

agrākās publikācijās, galvenokārt vārdnīcās atrodamos materiālus par latviešu<br />

mūzikas instrumentiem. Pamatā tie ir 16. gadsimta "Nevācu psalmi", 17.-19.<br />

gadsimta vārdnīcas, bībeles Lin tās daļu tulkojumi, dziesmu grāmatas.<br />

Izmantotas ari J. K. Broces, Rīgas Latviešu biedrības Zinibu komisijas, A.<br />

Bīlenšteina publikācijas, kā ari valodnieciski, vēsturiski un citādi pētīļurni, Autors<br />

ir analizējis instrumentu nosaukumus, mēģinājis noskaidrot to etimoloģiju,<br />

dažādās nozīmes. Viņa apskatītie termini ir šādi: eglīte, trideksnis, puškainis,<br />

čagans, ērkulis, trumulis (trumelis), pulkstenītis, sietiņš, bungas, spieganas,<br />

spendele (pēkšis), pēga, taure (aure), svilpe, stabule, pīpe, dūda (dūka), soma<br />

stabule, bazūne, strumpis, trumete (trumiete), trūba (trūbe, strūbe), ērģeles,<br />

leijerkaste, mūnikas (ermonikas), blumīzeris (glumīzeris), vargans, kokle,<br />

klavieres, videie, bāga, giga, vijole, spēle. Nosaukumu analīzes ir papildinātas<br />

ar instrumentu uzbūves, gatavošanas un pat lietošanas aprakstiem, kas šim<br />

darbam piedod nopietnas, vērā ņemamas organoloģiskas publikācijas raksturu.<br />

Diemžēl, vairumam vēlāko laiku organologu Zēversa pētījums, šķiet, nav<br />

pazīstams.<br />

Gandrīz pēc trim gadu desmitiem Zēverss šo apcerējumu, vāciski tulkotu,<br />

papildinātu un ar nosaukumu "Musikinstrumente", kā 11. nodaļu iekļao] savā<br />

darbā (1953) par vācu valodas ietekmi uz latviešu valodu.<br />

Ernsts Blese<br />

Savā latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas 1. daļā E. Blese apskata<br />

vecākos personu vārdus un uzvārdus dažādos 13.-16. gadsimta avotos. Starp<br />

šiem vārdiem diezgan daudz ir tādu, kas vai nu norāda uz mūzika vai<br />

,<br />

instrumentu meistara profesiju vai ari kā citādi saistīti ar mūzikas instrumentu<br />

nosaukumiem. Rīgas un Vidzemes materiāli uzrāda šādus "instrurnentālus"<br />

uzvārdus: Bauben, Bratsche, Bunger, Bwnger, Bungher, Cynwolsz (Cimbuols?),<br />

Klaben, Klabbesche, Kokelne Seewe, Kokelnyk Ze (Kokleniece?), Kokelneke,<br />

48

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!