Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Pētijumi citās zemēs
Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija
Salīdzinošie materiā1i par koklēm atrodami A. Famincina (1890), N. Privalova
(1908), A. Veisenena (1928), E. Arro (1931), Z. Slavinska (1937) un vairākos
citos ne tik nozimigos darbos.
Valodnieku darbi
Kārlis Kristiāns Ulmanis
K. K. Ulmaņa "Latviešu vārdnica" (1872-1880), ko vinš sastādijis, izmantojot J.
Neikena materiālus, ir ievērojama ar diezgan lielu pieminēto mūzikas
instrumentu skaitu. Liela šo pieminējumu dala ir pārņemta no agrākajām
vārdnicām, tomēr ir ari jauni materiāli:
bahga, die Basspfeife, Basstimme des Dudelsacks
duhda, eine Flote, Pfeife, Kindertrompete, die eben nur einen Tan angiebt
duhka, Pfeife am Dudelsack, Orgelpfeife, Dudelsack
gihga, die Geige, wenig bekannt
Leierkasten, leierkaste
muhnika, =as, die Strazzen-Harrncnika
pehkschis, spalwas pehkschis, ein Federkiel; eine Kinderschmarre aus einer
Federpose gemacht
pihpere, eine Pfeife, die mehrere hohe Tone angiebt
Pulkstenitis, dim. von pulkstenis, bedeutet wohl auch den Schellenzug, oder
Cymbelzug an der Orgel
Sietinš, die mit Schellen versehene Handtrommel
,
spendele, das van einer Pase gemachte Kinder-Instrument
struhba, truhbe, eine Hohre: die Posaune; ein Heber
strumpis, strumpe, eine Trompete
Trihdeksnis, ein Hackbrett
tuhte, auch tuhtere, eine Flote, Düte
wargana, wargans, die Maultrommel, das Brummeisen
47