Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

LaMešu mūzikas instrumentu historiogrāfija
izmantoti Kurzemes Literatūras un rnākslas biedrības sapulces 1870. gada 2.
septembra protokola dati, kā ari tolaik jau publicētie A. Jurjāna (1892., 1894), E.
Voltera (1892), A. Famincina (1890) un citi materiāli. Raksta beigās ir doti "seno
latviešu mūzikas instrumentu" zīmējumi, no kuriem kankļu un cimbalas attēli,
šķiet, ir ņemti no F. un H. Tecneru (1897) darba "Dainos. Litauische
Volksgesange". No turienes ņemti koklēm radniecīgo instrumentu nosaukumi
un pārņemts ari cimboles uzbūves apraksts.
Bindu Atis
Rakstot par mūzikas instrumentiem senos laikos, ari latviešu instrumentiem ir
pievērsies Bindu Atis savā rakstā "Skats mūzikas instrumentu vēsturē" (Binde
1908). Tomēr šķiet, ka jaunu materiālu šajā rakstā nav, bet ir tikai Straumes
Jāņa sniegto ziņu atkārtojums. Tāpat pārpublicēti ari stabules, svilpja,
spiegana, koka tauru, dūdu, srnuiquļa, cimboles, kā arl latviešu un leišu kokļu
attēli, turklāt cirnboļu attēls ir nepamatoti sagriezts par 90 0 .
Pēteris Abuls
Divu koklu, tā sauktās "kuršu" un "ventinu" kokles uzrakstu atšifrēšanai ir veltīts
J ,
Pētera Abula raksts "Kokļu uzraksti" (1924). Nodarbodamies pamatā ar
kriptogrāfijas problemātiku, autors sniedz ari dažus kokļu jautājuma pētīšanai
nozīmīgus faktus, tostarp ari acīmredzot vissenākās saglabājušās latviešu
kokles zināmo vēsturi.
Jānis Vītolinš
,
Pa vidu starp nopietniem organoloģiska rakstura darbiem būtu jāpiemin ari tādi,
kas, nebūdami zinātniski, tomēr ietekmējuši vai pat ģenerējuši zināmus
populārus uzskatus. Tāds būtu, piemēram, Jāņa Vītoliņa raksts "Indiešu un
senlatviešu mūzikas instrumentu radniecība" (Vītoliņš 1932). Īsi raksturodams
stabules, dūdas, ragus, bungas un cimbales Indijā, autors Iīdzās min attiecīgā
45