Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija
viņa aprakstitie mūzikas instrumenti - dūda, svilpe ar bidni u. c. - vairs nav
atrodami ne dzīvā tradīcijā, ne muzeju materiālos, nedz ari citos aprakstos.
Etnogrāfiskas piezimes un raksti
Kurzemes literatūras un mākslas biedrības protokols
Pirmais apraksts par dažādiem latviešu mūzikas instrumentiem, kur skarta ne
tikai to lietošana, bet ari norādītas nozimigas uzbūves detaļas, ir Kurzemes
literatūras un mākslas biedribas 1870. gada 2. septembra protokols. Tajā
aprakstītl barona Teodora fon Funka biedribai nodotie mūzikas instrumenti. Tris
instrumentus - somas stabuli, ganu tauri un āža ragu - ir gatavojuši Alsungas
zemnieki, un tos tur lietojot vē1 arvien.
Publikācijas periodiskos izdevumos
Daudz etnogrāfisku materiālu, tostarp ari par mūzikas instrumentiem, ir publicēti
"Dienas Lapas" etnogrāfiskajā pielikumā, bet jo sevišķi Rigas Latviešu
biedribas Zinibu komisijas rakstu krājumā, un kā šai ziņā visrosigākais rakstitājs
būtu pieminams K. Pētersons.
Latviešu etnogrāfiskās izstādes katalogs
Viens no izvērstākiem mūzikas instrumentu uzskaitījumiem ir 10. arheologu
kongresa laikā Rigā 1896. gadā sarikotās Latviešu etnogrāfiskās izstādes
katalogs (Katalogs 1896), ko sastādijis mācitājs Vilis Plute. Kā veco laiku
mūzikas instrumenti tajā atzimēti sietiņš, puškaitis un trideksnis no dzelzs ar
dzelzs zvārquļiern, puškaitis ar rnisiņa lapiņārn, trideksnis jeb ērkulis jeb kāzu
puķe ar skaidu un drēbju rozetēm ap zvārguli, kārkla mizas, alkšņa koka un
melna koka svilpes, alkšņa mizas taures, taures no izgrebtiem kokiem, aptītas
ar lokiem un tāsim, Isa, līka sastīpota koka taure, ganu taure, Iīdziga fagotam,
āžrags, sumbra rags ar rnlsiņa apkalumiem, somu stabule jeb dūda, spēle, loks
ar vienu stigu, 5 kokles (ar 5, 6, 9, 10 un 12 stigām), cimbale un vargas. Kā
43