Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Krišjānis Barons<br />
Latviešu mūzikas instrumentu hisloriogrāfija<br />
K. Barona "Latvju dainu" izdevumā iekļautie komentāri satur vairākus mūzikas<br />
instrumentu gatavošanas, kā ari"lietošanas aprakstus. Tā 3. sējuma 1. daļā<br />
(1904) aprakstīta eglīte, ērkulis; pieminēts kāds sevišķs trokšņošanas veids<br />
kāzās, plīkšķinot pātagas. Parādīta taures vieta kāzās, kā ari citu mūzikas<br />
instrumentu lietošana. Vērtīgs ir K. Treijera iesūtītais kāzu apraksts no Ventspils<br />
apriņķa, kurā visos svarigākajos kāzu ieražas posmos minētas dūdas. Šie<br />
apraksti kopumā nesniedz vispusigu mūzikas instrumentu lietošanas ainu,<br />
tomēr no organoloģijas viedokļa ir diezgan informativi un vērtigi.<br />
Augusts Bilenšteins<br />
Laikā, kad tika apkopoti un publicēti fundamentālie "Latvju dainu" un "Latvju<br />
tautas mūzikas materiālu" izdevumi, tikai ari izdots etnogrāfijā ne mazāk<br />
svarigais A. Bilenšteina divsējumu darbs (1907, 1918); tajā 2. sējuma 9. nodala<br />
ir veltīta mūzikas instrumentiem. 1. apakšnodaļā "Pūšamie instrumenti"<br />
raksturoti pēkšis, spieganas, pēga, dažāda veida svilpes, svilpes spraugas<br />
veida un mēlīšu veida stabules; "Ganu taure, ganu rags" - mizas, tāšu, koka<br />
taurs un ragi, gan piemutņa, gan mēlišu veida, ari metāla taure; "Rags" -<br />
dažādu dzivnieku ipaši apstrādāti ragi; "Somu dūdas" - somas stabules ar un<br />
bez plēšām. 2. apakšncdaļā "Stigu instrumenti" ir materiāli par dūdu, spēli,<br />
ģingām un koklēm, bet 'Sitamie instrumenti" - par bungām, sietiņu, kāzu klabatu<br />
(trideksni) ar tās dažādajiem paveidiem. Atsevišķās nodaļās atrodama<br />
informācija par govju koka zvaniem, kā ari par bērnu rotaļu rikiem - no pogas,<br />
rieksta čaulas vai cūkas kājas kauliņa pagatavotiem dūceņiem. Savā pētijumā<br />
A. Bilenšteins raksturo instrumentu veidus un paveidus, to uzbūvi, gatavošanas<br />
tehnoloģiju; vinš pievēršas ari terminoloģijai, lietošanas nolūkam, izplatibai.<br />
Kopumā varētu teikt, ka A. Bilenšteina darbs ir plašākais un ievērojamākais<br />
latviešu mūzikas instrumentu etnogrāfisks apraksts 20. gadsimta pirmajā pusē.<br />
No mūsdienu viedokļa tas dažā ziņā uzlūkojams par unikālu darbu, jo vairāki<br />
42