Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija
NACIONĀLĀ ATMODA UN NEATKARīGĀS VALSTS LAIKI
Folkloras un etnogrāfijas materiālu fundamentālie krājumi
Jurjānu Andrejs
Viens no nozīmīgākajiem latviešu organoloģijas avotiem ir A. Jurjāna vākums.
Savus materiālus viņš ir publicējis divos rakstos "Balsī" - "Latviešu tautas
mūzika" 1879. gadā, "Ievērojumi, latvju-tautas mūzikas materiālus krājof' 1892.
gadā - un fundamentālā izdevuma "Latvju tautas muzikas materiāli" ceturtajā
grāmatā (LTMM IV), kur ir nodala "Tautas instrumentu meldijas", kā ari piektajā
grāmatā (LTMM V) "Dejas". VēI studēdams Pēterburgas konservatorijā, A.
Jurjāns uzsāka tautas mūzikas materiālu vākšanas un pētīšanas darbu. Pirmajā
plašākajā apcerējumā "Latviešu tautas mūzika" vinš jau piemin tauri, ragu,
bungas, sietinu, stabuli, somu stabuli, dūkas, smuikas, kokli un citus
instrumentus. Dažiem instrumentiem aprakstīta uzbūve, gatavošana, lietošanas
veids un nolūks, ari izplatība. Pēc saviem lielajiem 1891. un 1892. gada
folkloristiskajiem ceļojumiern pa Vidzemi un Kurzemi A. Jurjāns publicēja plašu
apcerējumu "Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot". Šis
apcerējums, būdams spilgta Latvijas lauku mūzikas dzīves liecība, satur
samērā plašus un daudzpusīgus materiālus par mūzikas instrumentiem. Te
minētas taures, flautas veida stabules, kā ari stabules ar spiedzi galā, dūkas,
dūdas, eglīte, varagāns, āžarags, taure, cimboles, kokles, sletinš, puigainis,
trideksnis, ērkulis. Sīkāk aprakstīta dažu instrumentu - stabulu, tauru -
J
gatavošana, tāpat ari āžaraga un puigaiņa lietošana. Raksturota kokļu uzbūve,
skaņošana, spēles veids. Pieminēts, ka bijušam nelaiķa troņmantniekam
(Aleksandram II (?) - V. M.), tam Liepāju apmeklējot, suiti spēlējuši priekšā
sevišķā mūzikas paviljonā, pie kam 7 uz dūdām un 8 uz āža ragiem kopā
pūtuši.
41