Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Augusts Vilhelms Hupels
Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija
A. V. Hupela etnogrāfiskajos aprakstos (1777) ir minēti daži mūzikas
instrumenti. Mazliet nicinoši viņš izsakās par koklēm ("nožēlojama gulus arfa un
vijole"), toties somas stabules raksturo kā latviešu un igauņu lernlļotāko
mūzikas instrumentu.
Johans Kristofs Broce
J. K. Broces fundamentālajā krājumā "Monumente", kas tapis galvenokārt 18.
gadsimta beigās, starp vairāk nekā 4600 objektu mūsu uzmanību ir
izpelnijušies divi. Viens ir Vidzemes zemnieku kāzu zīmējums ar šādu aprakstu:
"Divi zemnieki, kuri ar āmuriem rokā sēd pie galda, sizdami ar viņlern uz galda,
dod pie dziedāšanas takti; šos āmurus, kuriem uz kāta ir daži riņķi, latvieties
sauc "Tschaggans"." Tajā pašā attēlā redzams ari somas stabuļu pūtējs.
Otrs ir talka Straupes draudzē, kur starp daudziem [audīm, gandriz vidū,
redzams dūdinieks.
Johans Kristofs Petri
Gan savā darbā par Igauniju un igauņiem (1802), gan Vidzemes un Igaunijas
tēlojumos (1809) J. K. Petn raksta par somas stabulēm. Pārsvarā rakstidarns
par igauņiem, vinš tos nereti salīdzina ar latviešiem un tādējādi raksturo ari
latviešu dūdas, dūdošanu kāzās, deju mūziku.
Johans Georgs Kols
J. G. Kols savā 1841. gadā iznākušajā grāmatā "Vācu-krievu Baltijas province"
apraksta koklēšanu, pieminēdams, ka 'stundām ilgi [audis var klusu sēdēt un
šais skaņās klausīties". Vinš piemin ari pūšamo instrumentu - stabules,
dzīvnieku ragu - spēlēšanu, vairāk pievērsdamies somas stabulēm. Šķlet, ka
daļē] šie apraksti balstās uz J. K. Broces materiāliem.
40