Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Kalendārs 1565. gadam
Latviešu mūzikas instrumentu hisloriogrāfija
16. gadsimta vidus iezimigs ar vē1 vienu publicētu mūzikas instrumenta
spēlēšanas attēlu. 1565. gada kalendārā, ko Rīgai piegādājis L. Zaharijs
Stopijs un kas iespiests J. Daubmana spiestuvē Kēnigsbergā, maija mēneša
lappusi grezno zimējums - laivā starp atpūtniekiem redzams stabulnieks.
Baltazara Rusova hronika
Lidz 1583. gadam sarakstītā un gadu vēlāk iespiestā Livonijas hronika satur isu
Livonijas vēstures aprakstu no kristīgās ticības ieviešanas līdz 16. gadsimtam,
diezgan daudzpusigu Livonijas dzīves, tikumu, paradumu raksturojumu un,
visbeidzot, Livonijas kara aprakstu. Darbā atrodamas vairākas ar mūzikas
instrumentu lietošanu saistītas situācijas. Līdzīgi kā 13. gadsimta hronikās,
baznīcu zvani ir minēti kā kara laupijums. Labi pazīstarnas ir kara bungas -
vienas pašas vai kopā ar taurēm. Ari taures nereti mēdz spēlēt vienas pašas.
Kāduviet bungas nosauktas par "ādas zvaniem", ar to, acimredzot, uzsverot abu
instrumentu funkcionālu Iīdzibu. Pilsētās spēlē stabules un bungas, ir minēti ari
pilsētas bundzinieki un muzikanti. Baznicā spēlē ērģeles, un skan ari zvani, kas
kara laikā tiek apzimēti ari kā "briesmu zvani". Hronikā vairākkārt minētas dūdas
- gan "Iielās dūdas" (groten Sackpipen), kuras esot atrodamas visos ciemos,
gan zemnieku dūdas; diezgan saistoši aprakstīta vairāku dūdu kopspēle.
REFORMĀCIJAS, KONTRREFORMĀCIJAS UN APGAISMīBAS
LAIKI
Vārdnīcas un garīgo tekstu tulkojumi
Georgs Mancelis
Jau savā pirmajā latviešu valodā publicētajā darbā "Lettisch Vademecum"
(1631) G. Mancelis piemin dažu labu instrumentu -" Stabbules und Kohkles",
tur atrodams ari aizrādījums uz spēlēm "Und nhej.autz tohs Spehlmanņus·.
32