Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija
- campanas; tie ir labs kara laupijums (VII:1, VII:2, XIII:4, XXV:5), tos sauc ari par
kara zvaniem un izmanto, lai signalizētu par ienaidnieka uzbrukumu (XIV:5,
XVIII:6). Ir pieminēts kāds rīdzinieku stigu instruments - cythara Rigensium
(XII:3), kas, domājams, ir metafora pilsētnieku skumju izteikšanai. Beverīnas pils
aplenkuma aprakstā minēts Ietu priesteris, kas, lūdzot Dievu, skandina mūzikas
instrumentu (XII:6), tā spalgā skaņa Iīdz ar dziedājumu pārsteidz igauņus.
Bungas ar stabulēm (tympanum et fistulas) vai ar kādu mūzikas instrumentu
skan gan pirms uzbrukuma (XV:3, XXII:3), gan ari pēc tā (XXVIII:6), īpaši, ja tas
ir bijis veiksmīgs. Lai uzbrukuma laikā nomoda naktis saglabātu sparu, tiek
dauzīti zobeni pret vairogiem, skan bungas ar stabulēm un ari citi mūzikas
instrumenti (XV:7, XXVIII:5).
Atskanu hronika
,
Ne tik daudzveidīgi kā Indriķa hronikā, mūzikas instrumenti aprakstīti 13.
gadsimta otrās puses Atskaņu hronikā. Visbiežāk minēta ir kara taure herhorn
jeb horn, ar ko ieskandina karagājiena sākumu vai izmanto signalizācijai karā
(3303, 3309, 3358, 4285, 4291, 7453). Tikai vienreiz minēts lielais zvans
(grāzen glocken), kura skaņas ir karaspēka pulcēšanās signāls (1010).
16. gadsimta ikonogrāfija un citi avoti
Sebastians Minsters
Bāzeles zinātnieka S. Minstera "Kosmogrāfijā" (pirmoreiz izdota 1550., otrreiz -
1598. g.) atrodams pirmais lidz šim zināmais publicētais instrumentālās
muzicēšanas attēls no Livonijas. Domājams, ka šo attēlu no Livonijas S.
Minsteram nosūtija apkārtceļojošs literāts H. Hāzentēters 1547. gadā. Velnu un
raganu dejām pavadījumu spēlē trīs mūziķi: dūdinieks, lautists un rata liras
spēlmanis. Interesanti, ka ap to pašu laiku Iīdzīgu attēlu par Zviedriju publicējis
O. Magnuss (1494-1562) savā darbā "Historia om de nordiska folken". Attēla
vidū apļa kompozīcijā dejo velni, spēlējot dūdiniekam un lautistam.
31