Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija
LATVIEŠU MŪZIKAS INSTRUMENTU
HISTORIOGRAFIJA
Šī dala ir veidota kā pārskats par to, kas dažādos laikos un vietās rakstīts un
publicēts par mūzikas instrumentiem Latvijā. Tajā uzmanība pievērsta
tradicionālajai kultūrai un ar to saistītām sfērām, tikpat kā nav skārti "augstās"
kultūras jeb mākslas mūzikas instrumenti. Dalā aptverts laika posms no 13.
gadsimta Iīdz 20. gadsimta 90. gadu sākumam.
Vairāk raksturoti senākie dokumenti - hronikas, kā ari pirmās vārdnīcas, mazāk
veltot uzmanības vēlākajām vārdnīcām, kuru autori lielākoties ir zinājuši un
izmantojuši iepriekšējo materiālus. Apskatot šos dokumentus, pēc iespējas
sniegtas ziņas par mūzikas instrumentiem vai to uzskaitījums, tādējādi zināmā
mērā raksturojot kāda noteikta laikmeta instrumentāriju un tā lietošanu. īpaša
uzmanība pievērsta 20. gadsimta darbiem, kas ir iezīmējuši mūsdienu latviešu
organoloģijas aprises.
ORDENA LAIKI
,
Senākās rakstu Iiecības
Mūzikas instrumenti un instrumentālās muzicēšanas norises Livonijā ir
izpelnījušās diezgan maz ievērības, un tikai nedaudzos darbos atrodama kaut
cik nozīmīga informācija. Par senāko rakstīto organoloģisko zinu avotiem
uzskatāmas Indrika un Atskanu hronikas.
, ,
Indrika hronika
,
Indriķa hronika, kā zināms, vēsta par notikumiem Baltijā 12. gadsimta beigās un
13. gadsimta pirmajos gadu desmitos. Visbiežāk pieminētais skanu rīks ir zvani
30