Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
KOPSAVILKUMS<br />
Mūzikas instrumentu sistemātikas teorija un metodes<br />
Lielais instrumentu daudzums un dažādība gan visā pasaulē, gan atsevišķos<br />
reģionos Jau senatnē noteica vajadzību pēc zināmas orientēšanās šajā masīvā.<br />
Veicot jebkādu grupēšanu, mūzikas instrumentu rnasīvs iegūst noteiktu<br />
sakārtotību, un ikviens šāds sakārtojums ir labāks par nesakārtotības haosu.<br />
Jau kopš seniem laikiem ir pazīstami gan loģiski, gan neloģiski, irracionāli<br />
grupēšanas piegājieni. Ķīniešu pa-yin klasifikācijas loģiskajai pazirnei<br />
irracionālu dimensiju dod šis pazimes saistīšana ar debess pusēm, vējiem un<br />
dejām, toties indiešu instrumentu klasificēšana ir loģiska un racionāla.<br />
Mūsdienu mūzikas praksē lietotais iedalijums - pūšamie, stigu un sitamie<br />
instrumenti (reizēm pievienojot ari ceturto grupu - tausttņinstrurnentus) - ir<br />
ierasts, bet neloģisks un pilnigi nederigs zinātnes vajadzibārn, jo tas nebalstās<br />
uz vienu noteiktu pazimi. Apzimējumi "pūšamie" un "sitamie" liecina par spēles<br />
veidu, "stigu" - par skaņas avotu, "taustinu" - par konstrukciju. Par šā<br />
iedalījuma autoru uzskatāms Porfīrijs, savukārt, viņa modeli kategoriju secībai<br />
par paraugu ir kalpojis 150. psalms, un tādējādi ar 8ibeles autoritātes spēku<br />
tieši ši shēma ir saglabājusies vairāk nekā pusotra tūkstoša gadu garumā.<br />
Organoloģijas zinātnes attīstība 19.-20. gadsimtā noteica vajadzlbu pēc<br />
loģiskām, visaptverošām mūzikas instrumentu klasifikācijām. Pirmās shēmas<br />
balstījās uz morfoloģiskām pazīmēm, tādē] tās sauc par morfoloģiskām<br />
klasifikācijām. No tām tikai E. M. fon Hornbostela un K. laksa klasifikācija ir<br />
izturējusi laika pārbaudi un, neskatoties uz tās ierobežojumiem, joprojām ir<br />
visplašāk lietotā klasifikācijas shēma.<br />
Padzlļinoties zināšanām par mūzikas instrumentiem, radās arvien jaunas<br />
klasifikācijas shēmas, akcentējot kādus jaunus aspektus; tostarp būtu minams<br />
H. H. Drēgera piegājiens, kur Iīdzās morfoloģiskajiem tiek raksturoti ari<br />
akustiskie, stilistiskie u. c. aspekti. Tāpat papildinājums Hornbostela un laksa<br />
metodei ir M. Huda organogrammas, kas dod iespēju kompaktā un labi<br />
pārskatāmā veida sakārtot daudz papildinformācijas.<br />
28