Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

KOPSAVILKUMS
Mūzikas instrumentu sistemātikas teorija un metodes
Lielais instrumentu daudzums un dažādība gan visā pasaulē, gan atsevišķos
reģionos Jau senatnē noteica vajadzību pēc zināmas orientēšanās šajā masīvā.
Veicot jebkādu grupēšanu, mūzikas instrumentu rnasīvs iegūst noteiktu
sakārtotību, un ikviens šāds sakārtojums ir labāks par nesakārtotības haosu.
Jau kopš seniem laikiem ir pazīstami gan loģiski, gan neloģiski, irracionāli
grupēšanas piegājieni. Ķīniešu pa-yin klasifikācijas loģiskajai pazirnei
irracionālu dimensiju dod šis pazimes saistīšana ar debess pusēm, vējiem un
dejām, toties indiešu instrumentu klasificēšana ir loģiska un racionāla.
Mūsdienu mūzikas praksē lietotais iedalijums - pūšamie, stigu un sitamie
instrumenti (reizēm pievienojot ari ceturto grupu - tausttņinstrurnentus) - ir
ierasts, bet neloģisks un pilnigi nederigs zinātnes vajadzibārn, jo tas nebalstās
uz vienu noteiktu pazimi. Apzimējumi "pūšamie" un "sitamie" liecina par spēles
veidu, "stigu" - par skaņas avotu, "taustinu" - par konstrukciju. Par šā
iedalījuma autoru uzskatāms Porfīrijs, savukārt, viņa modeli kategoriju secībai
par paraugu ir kalpojis 150. psalms, un tādējādi ar 8ibeles autoritātes spēku
tieši ši shēma ir saglabājusies vairāk nekā pusotra tūkstoša gadu garumā.
Organoloģijas zinātnes attīstība 19.-20. gadsimtā noteica vajadzlbu pēc
loģiskām, visaptverošām mūzikas instrumentu klasifikācijām. Pirmās shēmas
balstījās uz morfoloģiskām pazīmēm, tādē] tās sauc par morfoloģiskām
klasifikācijām. No tām tikai E. M. fon Hornbostela un K. laksa klasifikācija ir
izturējusi laika pārbaudi un, neskatoties uz tās ierobežojumiem, joprojām ir
visplašāk lietotā klasifikācijas shēma.
Padzlļinoties zināšanām par mūzikas instrumentiem, radās arvien jaunas
klasifikācijas shēmas, akcentējot kādus jaunus aspektus; tostarp būtu minams
H. H. Drēgera piegājiens, kur Iīdzās morfoloģiskajiem tiek raksturoti ari
akustiskie, stilistiskie u. c. aspekti. Tāpat papildinājums Hornbostela un laksa
metodei ir M. Huda organogrammas, kas dod iespēju kompaktā un labi
pārskatāmā veida sakārtot daudz papildinformācijas.
28