20.06.2013 Views

Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Mūzikas instrumentu sistemātikas teorija un metodes<br />

instrumentu precīzal, detalizētai pētīšanai, kā ari instrumentu kārtošanai<br />

dažādiem citiem pētniecibas rnērķiern.<br />

1940. gadā Zakss pievienoja shēmai piekto kategoriju, ko vinš pats nosauca<br />

par "elektrofoniem"; tos vinš iedali]a trijās apakškategorijās: instrumenti, kurus<br />

ieskandina elektriskā strāva, elektromehāniskie un radioelektriskie.<br />

muzikā1i stilistiskais<br />

Vācu zinātnieks Hanss Haincs Drēgers spēra pirmo soli klasifikācijas<br />

augšupejošās metodes attīstības virzienā. Viņaprāt lielāka nozīrne piešķirarna<br />

instrumenta pazīrnju un ipatnibu detalizētam apskatam un ieskicējumam.<br />

Drēgera instrumentu koncepcijai neatbilstošs izrādijās iedalījums, kam pamatā<br />

tikai viens raksturotājlielums; tā vietā būtu vienlaicigi jāņem vērā lielāks skaits<br />

dažādu iezimju. Tomēr lidz konsekventai augšupejošai klasifikācijai Drēgers<br />

nenonāca; tās vietā vinš Hornbostela un Zaksa shēmas atseviškiem<br />

, ,<br />

elementiem vienkārši pievienoja mainigo lielumu grupas jeb fasetes. Šajās<br />

grupās tika ietvertas tehnomorfiskās fasetes, akustiskās fasetes, ar muzikālu<br />

kustību, toni, skaņas ilgumu, skaļurnu, dinamisko apjomu, reģistru un tembru<br />

saistītās fasetes, kā ari fasetes, kuras noteica instrumenta iespējas vienlaicigi<br />

radit vienu vai vairākas balsis. Grupās tika iekļautas ari antropomorfiskās<br />

fasetes un izpildītāja un instrumenta attiecības raksturojošās fasetes.<br />

Drēgera uzdotie morfoloģiskie jautājumi bija precīzāki un daudzskaitlīgāki nekā<br />

viņa priekšgājējiem, turklāt tie aptvēra plašāku jautājumu loku, ietverot pat<br />

kultiski nosacītas un citas socioloģiska rakstura fasetes. Kopumā ši metode<br />

kalpoja kā informācijas uzglabāšanas un apstrādes, kā ari paraugu<br />

identificēšanas un instrumentu variāciju salidzināšanas lidzeklis. Dažādu<br />

lielumu, piemēram, dinamikas raksturošanai tika ieviesti ari graduēti parametri,<br />

šis koncepcijas plašāks attīstijurns ir M. Hudam. Drēgers ari noskaidroja<br />

lejupejošas klasifikācijas jeb sistemātikas uzdevumu, kā ari ierobežojumus;<br />

20

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!