Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Mūzikas instrumentu sistemātikas teorija un metodes<br />
instrumentu precīzal, detalizētai pētīšanai, kā ari instrumentu kārtošanai<br />
dažādiem citiem pētniecibas rnērķiern.<br />
1940. gadā Zakss pievienoja shēmai piekto kategoriju, ko vinš pats nosauca<br />
par "elektrofoniem"; tos vinš iedali]a trijās apakškategorijās: instrumenti, kurus<br />
ieskandina elektriskā strāva, elektromehāniskie un radioelektriskie.<br />
muzikā1i stilistiskais<br />
Vācu zinātnieks Hanss Haincs Drēgers spēra pirmo soli klasifikācijas<br />
augšupejošās metodes attīstības virzienā. Viņaprāt lielāka nozīrne piešķirarna<br />
instrumenta pazīrnju un ipatnibu detalizētam apskatam un ieskicējumam.<br />
Drēgera instrumentu koncepcijai neatbilstošs izrādijās iedalījums, kam pamatā<br />
tikai viens raksturotājlielums; tā vietā būtu vienlaicigi jāņem vērā lielāks skaits<br />
dažādu iezimju. Tomēr lidz konsekventai augšupejošai klasifikācijai Drēgers<br />
nenonāca; tās vietā vinš Hornbostela un Zaksa shēmas atseviškiem<br />
, ,<br />
elementiem vienkārši pievienoja mainigo lielumu grupas jeb fasetes. Šajās<br />
grupās tika ietvertas tehnomorfiskās fasetes, akustiskās fasetes, ar muzikālu<br />
kustību, toni, skaņas ilgumu, skaļurnu, dinamisko apjomu, reģistru un tembru<br />
saistītās fasetes, kā ari fasetes, kuras noteica instrumenta iespējas vienlaicigi<br />
radit vienu vai vairākas balsis. Grupās tika iekļautas ari antropomorfiskās<br />
fasetes un izpildītāja un instrumenta attiecības raksturojošās fasetes.<br />
Drēgera uzdotie morfoloģiskie jautājumi bija precīzāki un daudzskaitlīgāki nekā<br />
viņa priekšgājējiem, turklāt tie aptvēra plašāku jautājumu loku, ietverot pat<br />
kultiski nosacītas un citas socioloģiska rakstura fasetes. Kopumā ši metode<br />
kalpoja kā informācijas uzglabāšanas un apstrādes, kā ari paraugu<br />
identificēšanas un instrumentu variāciju salidzināšanas lidzeklis. Dažādu<br />
lielumu, piemēram, dinamikas raksturošanai tika ieviesti ari graduēti parametri,<br />
šis koncepcijas plašāks attīstijurns ir M. Hudam. Drēgers ari noskaidroja<br />
lejupejošas klasifikācijas jeb sistemātikas uzdevumu, kā ari ierobežojumus;<br />
20