Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Mūzikas instrumentu sisternāfikas teorija un metodes
kategorijām". Apzinoties pretrunas starp sistēmām un realitāti, Hornbostels un
Zakss veidoja savu shēmu tā, lai ietvertu tajā visus pastāvošos instrumentus,
neatkarīgi no vietas un laika ("visām tautām un visiem laikiem"); tātad viņi
centās, lai sistēma vismaz teorētiski būtu visaptveroša. Tādējādi viņiem
vajadzēja aprobežoties ar skanošā ķermeņa raksturojumu un instrumenta
spēles veida dažiem aspektiem.
Hornbostela un Zaksa shēmā pirmais solis un iedalījuma raksturotājlielums bija
tas pats, kas Maijonam, vienīgi pirmā klase tika nosaukta par idiofoniem, nevis
autofoniem. Idiofonu klasē tika iekļauti instrumenti, kur "skaņas avots ir pats
instrumenta materiāls, pateicoties savai cietībai vai elastībai, un nevis
nostieptas membrānas vai stigas. Membranofonu skaņas avots ir "stingri
nostieptas membrānas", hordofonu - "viena vai vairākas stigas, kas nostieptas
starp diviem nostiprinātiem punktiem"; aerofoni ir instrumenti, kuros "gaiss pats
ir vibrators šā jēdziena primārajā nozīmē". Tādējādi visas četras kategorijas tika
iedalītas saskaņā ar vienu vispārēju raksturotājlielumu: "skaņas radīšanas
fizikāls raksturojums".
Būdami lejupejoša loģiska iedalījuma piekritēji, Hornbostels un Zakss bija
spiesti atzīt, ka reāli nav iespējams tālākajas solos pielietot vienu pašu
iedalījuma kritēriju; vini pieļāva to, ka apskatāmā objektu grupa pati nosaka šos
iedalījuma kritērijus, tādējādi dažādām grupām tie var atšķirties. Turklāt skaidrs,
ka šādi veidota shēma nevarēja būt simetriska. Tā idiofonu un membranofonu
iedalījuma otro soli noteica ieskandināšanas veids, hordofoniem - morfoloģiska
rakstura kritēriji, bet aerofoniem - morfoloģiski un akustiski principi vienlaicīgi.
Tūlīt aiz joprojām tik izplatītās trisdaļīqās shēmas, mūsu gadsimtā visvairāk
Iietotā un visvairāk ietekmējusī instrumentu klasifikāciju ir Hornbostela un Zaksa
shēma. Tomēr tās pielietošana parasti aprobežojas ar pirmajiem trijiem
iedalijuma soliem; turklāt muzeju praksē tā nav tik izplatītā kā Djūija shēma
bibliotēkās. VēI mazāk Hornbostela un Zaksa shēma ir noderīga zinātniskas
pētniecības rnērķiern: [audarna ātri noteikt instrumenta veidu, kā ari parocīgi
saglabāt un apstrādāt informāciju, tā tomēr nav piemērota atsevišķu
19