Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Mūzikas instrumentu sistemātikas teorija un metodes
mērķiem kā "neloģiska un nekādā gadijumā ne visaptveroša", turklāt tai trūkst
vienveidīgu iedalijuma kritērjju. Parastais orķestra instrumentu iedalījums stigu,
pūšamajos (Blasinstrumente) un sitamajos balstās uz trim (Iatviskās
terminoloģijas gadījumā - uz diviem) dažādiem principiem: kāds ir skanošais
materiāls (stigu instrumentu gadijumā), kas ir iesvārstītājs (pūšamo instrumentu
gadījumā) un kas ir ieskandināšanas darbiba (sitamo instrumentu gadijumā).
Atzīstot Maijona sasniegumus, kā ari ņemot tos par pamatu, Hornbostels un
Zakss izveidoja vē1 sarežģītāku klasifikācijas shēmu. Ši shēma bija iecerēta, lai
ar tās palīdzlbu varētu veikt gan muzeju kolekciju sakārtošanu, gan ari
salidzinošus starpkultūru pētijumus. Šis klasifikācijas rnērķis bija instrumentu
dažādibas izcelšana un strukturēšana, ko nelāva darīt "mūsdienu orkestra
, ,
instrumentu rupjā klasifikācija".
Paplašinātai un pārveidotai Maijona shēmai Hornbostels un Zakss piekārtoja
skaitliskas kategorijas, tādējādi padarot to piemērotu muzeju kolekciju
infromācijas glabāšanas un meklēšanas vajadzibām. Ārēji ši sistēma
atgādināja to, ko bibliotēku vajadzibārn izveidoja amerikāņu bibliotekārs Melvils
Djūijs (1851-1931). Tomēr ši lidzība ir tikai ārēja, jo Hornbostela un laksa
shēmā tiek lietoti dažādi mainīgi kritēriji apakškategoriju izdališanai, toties
Djūija sistēma paredz visam grāmatu kopumam piemērot tikai autora un tēmas
kritēriju.
Hornbostela un laksa uzskati par mūzikas instrumentiem ievērojami atšķīrās no
samērā ierobežotās instrumenta koncepcijas, kas ir viņu shēmas pamatā. Tā
Hornbostela un laksa darbos redzams, ka vinu uzskatos par instrumentiem
liela nozīme Iīdzās ergoloģiskajam, akustiskajam, morfoloģiskajam, muzikāli
stilistiskajam, valodnieciskajam aspektam ir instrumentu vēsturiskajiem un
sociālajiem parametriem. Abi autori raksturoja instrumentus kā pastāvigi
mainigas un dinamiskas sistēmas, kas attīstās neatkarigi no pastāvošajām
konceptuālajām shēmām, kā, piemēram, viņu pašu sistēmas. Tomēr
klasifikācijas vajadzībām viņi bija spiesti sašaurināt un ierobežot instrumenta
raksturojumu, jo viņuprāt "sistēmas ir statiskas un balstās uz skaidri nodalītām
18