Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Nobeiguma vispārinājumi
3. vēstures vai ikonogrāfijas avoti pārsvarā sniedz organoloģisko informāciju,
kas liecības fiksētāja uzmanību saistijusi ar savu neikdienišķo raksturu, un
nevis tādu, kas ir vlņa mērķtiecīgas un apzinātas intereses objekts;
4. vēstures, ikonogrāfijas un cita veida rakstītajiem avotiem (tostarp ari folkloras
tekstiem) ir dažāda vēsturiskās ticamības un profesionālās precizitātes
pakāpe.
Pārspriedumi par instrumentu izplatību
Mūzikas instrumentu izplatība ir loti individuāls rādītājs katram atsevišķam
instrumentu veidam, turklāt tā laika gaitā ir mainīga. Atsevišķu instrumentu
veidu, paveidu, tipu izplatības kartes var būt loti noderīgs Iīdzeklis vēsturiski
tipoloģiskos un citāda veida pētījumos, tomēr šajā gadījumā ir nepieciešams loti
precīzi noteikt instrumenta tipu. Nepietiekoši detalizēta tipoloģija var būt par
cēloni nepamatotiem, pārsteidzīgiem secinājumiem un pat teorijām. Ļoti labi, ja
iespējams instrumenta izplatību raksturojošos parametrus orientēt ari laikā,
tādējādi iegūstot sinhrono izplatības ainu diahronu secību, kas lautu izteikt
diezgan pamatotus secinājumus par instrumentu tipu rašanos, attīstību,
migrāciju, mijiedarbību ar citiem tipiem. Tomēr šāda uzdevuma veikšanai
nepieciešami apjomīgi priekšdarbi un, loti svarīgi, jau sistematizētu
organoloģisko informāciju no interesējošajā reģionā. Tā kā šādas
sistematizētas un publicētas informācijas mūs interesējošajā Baltijas un tās
kaimiņzemju reģionā nav vē1daudz, tad pagaidām var izveidot tikai [oti
vispārīgu pārskatu par to, kādi no Latvijā sastopamajiem instrumentu veidiem ir
zināmi ari kaimiņzemēs: Lietuvā (Baltreniene, Apanavičius 1991; Karaška
1983b, New Grove 1984), Baltkrievijā (Nazina1979, 1982, 1997), Igaunijā
(Tampere1983, Tčnurist 1996), Somijā un Karēlijā (Leisič 1983, RjL 1985),
Zviedrijā (Lund 1984, Ling 1981, kā ari materiāli no personiskas komunikācijas
ar A. Hamarlundu).
160