Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Nobeiguma vispārinājumi
Dejām parasti ir divdaļiqa uzbūve, un nereti abas daļas ir kontrastējošas,
piemēram, pirmās daļas metrs ir 4/4, otrās - 2/4, vai otrā dala tiek veidota
pirmās daļas dominantes tonalitātē.
Pavisam maz instrumentālās mūzikas pierakstos vai ieskaņojumos atrodamas
vokālās mūzikas instrumentālas versijas, kā ari dziesmu pavadījums.
lespējams, ka šāds stāvoklis saistīts ar mūzikas folkloras vākšanas un
dokumentēšanas tehnoloģiju, jo nav noliedzams tas, ka dziedāšanai
pavadījumu spēJējuši dažādos laikos un dažādās situācijās.
Svarīgi piebilst, ka Latvijā nav dokumentēti tādi absolūtā instrumentālisma
paraugi, kādas ir, teiksim, kankļu sutartines Lietuvas Augštaitijā.
Mūzikas instrumentu lietošanas semantika un to funkcionālās grupas
Latviešu instrumentu funkcionālās grupas
Parasti kādam noteiktam instrumentam raksturīgi vairāki lietošanas veidi,
nolūki, tornēr kāda tā funkcija parasti dominē. No šis dominējošās funkcijas
viedokļa latviešu tradicionālos instrumentus lietderīgi iedalīt četrās svarīgākajās
funkcionālajās grupās:
1. ganu instrumenti - visu veidu svilpes, stabules, taures, ari āžarags un citi
ragi; ganīšanas funkcijas nodrošināšanai tiek lietoti ari govju zvani, klabatas;
2. rituālie un ceremoniju instrumenti - zvani un zvaniņi, kāta grabeklī, zvārquļi,
paupenes un citu veidu bungas, ari vara bungas, taures, ari vara taure,
āžarags un citi ragi; dažos gadijumos šai grupai būtu pieskaitāmas ari
vijoles un somas stabules;
3. iegremdēšanās sevi, kontemplācijas, meditācijas instruments - kokles;
funkcionā1i tas ir instruments, lai spēlētu mūziku sev;
4. deju mūzikas instrumenti - somas stabules, ari citi stabuļu veidi, harmonika,
tāss, vijole, base, cītaras, cītarkokles, cimboles, bungas, sietiņš, vargāns,
trijstūris; sporādiski šai grupai pievienojas ari dažādi klabek] un grabekli
157