Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Burdoninstrumenti
Nobeiguma vispārinājumi
Aplūkojot mūzikas instrumentus to skanējuma polifoniskuma kontekstā,
jāsecina, ka ir diezgan izteikta burdoninstrumentu grupa, kurā, bez tam, būtu
izšķiramas trīs apakšgrupas:
1. īstie burdoninstrumenti - somas stabules, rata lira -, kuru uzbūve un spēles
veids paredz permanentu burdonu,
2. instrumenti, kuru spēlē iespējams izmantot burdonu - kokles, ģŗga, vijole -,
un tā lietošanu katrā konkrētā gadijumā nosaka tradīcijas, stila, mūzika
personības u. c. faktori,
3. virstoņu instrumenti - vargāns, svilpe -, kur bez virstoņiem dzirdams ari
pamattonis, un tā pastāvīga Iīdzskanēšana rada burdona iespaidu.
jss instrumentālās mūzikas raksturojums
Pretstatā diezgan labi dokumentētiem mūzikas instrumentu organoloģiskajiem
veidiem var konstatēt neticami vāji dokumentētu instrumentālās mūzikas sfēru.
Vokālās mūzikas prestižākais stāvoklis attiecībā pret instrumentālo, pēdējās
lielāka specializācija un vairāki citi apstāk] noteica to, ka folkloras vācēji
nesalīdzināmi vairāk uzmanības veltījuši dziedāšanas, nevis spēlēšanas
dokumentēšanai. Tā rezultātā gan lielākajos mūzikas folkloras materiālu
publicējumos (LTMM I-VI, LMFM 1-111), gan ari Latviešu folkloras krātuvē un citos
arhīvos atrodams pavisam nenozīmīgs daudzums instrumentālās mūzikas
notāciju vai skaņu ierakstu.
Dokumentētā instrumentālmūzika
Visvairāk gan pierakstos, gan ieskaņojumos ir kaklu mūzikas paraugu. Ir
diezgan daudz publicēto dūdu un stabuļu mūzikas piemēru, bet ir zināms tikai
viens dūdu mūzikas ieskaņojums. Salīdzinoši daudz ir notētas āžaraga
melodijas, toties nav zināms neviens āžaraga mūzikas skaņu ieraksts. Pavisam
nedaudz ir citu instrumentu - vargāna, cirnboļu, vijoles, harmonikas -
155