Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Nobeiguma vispārinājumi
Svarīgākie importētie materiāli ir dažādi metā1i un to sakausējumi - varš,
rnisiņš , bronza (zaļvarš), sudrabs. Folkloras tekstos nereti minētais "zelts" kā
mūzikas instrumentu vai to daļu materiāls ("zelta stīgas", "zelta taure") nav
jāsaprot tiešā nozīmē; tas var norādīt vai nu uz zeltainu krāsu vai uz instrumenta
īpašu vērtību, nozīmi.
Tehnoloģijas
Instrumentu gatavošanai tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas, no pavisam
primitīvām (bērzatāss, spieganas vai spiedzes gadijumā) Iīdz diezgan
sarežģītām (somas stabuļu vai rata liras gatavošana). levērību pelna fakts, ka
liela dala tehnoloģiju ir stipri konservatīvas, un mūzikas instrumentu
gatavošanai tiek izmantoti loti arhaiski paņēmieni Iīdzās diezgan attīstītām
tehnoloģijām citās lauku dzīves jomās. Piemēram, lai gan galdniecības lietās ir
pazīstams urbis, tomēr stabuļu stobru nereti gatavo no koka zara, tam izgriežot
(savērpjot) serdi. Kā tehnoloģijas konservatīvuma lieciniece būtu minama
"simboliskā" un "maģiskā" tehnoloģija - noteiktu vārdu skaitīšana, rituālo
priekšrakstu ievērošana, ticējumu atzīšana un realizēšana utt.
Īpašs vē1pētāms jautājums tehnoloģiju jomā ir krāsu, laku, kodinātāju, Iīmju,
saistvielu lietošana (vai nelietošana).
Sazarotas grupas
Visā latviešu mūzikas instrumentu kopumā ir konstatējamas dažas diezgan
attistītas un sazarotas morfoloģiskās grupas. Pašskaņu klasē īpaši jāatzīmē
dažādi klabekli (klapītes, klabatas) un kāta grabek!i (eglītes, puškaiša,
trīdekšņa, čakana daudzās variācijas). PIēvskaņu klasē visvairāk variāciju ir
cilindriskām bungām ar divām ādām. Stīgskaņu klasē izcila nozīme ir cītaru
grupai (kokļu veidi un paveidi, eītarkokles, dažādi cītaru veidi); salikto stīgskaņu
vidū nozīmīgākās ir vijoles. Gaisskaņu klasē īpaši nozīmīgas ir svilpes veida un
vienkāršo mēlīšu veida stabules ar vai bez skanas cauruminiem.
, ,
154