Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Nobeiguma vispārinājumi
NOBEIGUMA VISPĀRINĀJUMI
Terminoloģijas jautājumi
Mūzikas instrumentu un to daļu nosaukumi ir svariga joma, kuras nozime nereti
pārsniedz tiri nominālo aspektu. Tradicionālo organoloģijas leksēmu analīze
var būt nozimigas un dažos gadijumos pat unikālas informācijas avots vai ari
derigs papildlnājurns, pievēršoties instrumentu morfoloģijas, semantikas vai
proveniences studijām.
Apkopojot šajā darbā piedāvātās instrumentu sistemātikas terminoloģijas
sadaļu materiālus, var konstatēt dažādas tendences tradicionālās
terminoloģijas veidošanā.
1. Instrumenta nosaukuma veidošanā svarigi ir morfoloģiskie faktori:
· instrumentu nosaukumi saistiti ar materiālu, no kā gatavots instruments vai tā
būtiskākā dala; piemēram būtu minami šādi nosaukumi: āžarags, bērzatāss,
bukarags, buļļa (govs, sumbra, taura) rags, cūkas pūslis, dūdu pūslis, dzeļzeits,
eglīte, kārkla mizas (svilpe, stabulite), koka (taure, zvans), misēna (taurit) ,
niedru (stabule), pātaga, rags, sietiņš, smurkšu kauliņi, sollņš, spalvas (pēkšis),
taure, tāss, tāšu taure, vara (bungas, taure), veļas dēlis, vītola svilpe, zaļa vara
(trimatele, trumetnite), zelta (iespējams, ka "bronzas") taure, žūkauliņš;
· nosaukums var norādit uz instrumenta formu vai uz ārējo üdzlbu, piemēram:
(briesmu) dēlis, čagana, čakans, čakārnis, dižā base, dižtaure, ērkulis, (kāzu)
puķe, (kāzu) roze, kulenes, mazā basīte, pīlīte, puškainis, puškaitis, stabule (no
"stabs"), stebule, trijstūris, vienstidzis;
· nosaukums var izcelt kādu instrumenta daļu, konstrukcijas elementu:
monohords, pedāļcitara, pūšļa vijole, rata lira, somas stabules, soms, somu
dūdas, taustiņcitara, vangale, vienstidzis, (zvādzenu, zvārquļu, žvadzeņu) josta;
· nosaukumā var būt norādes par tehnoloģiju: grebulis (no "grebt").
151