Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Slslemātisks mūzikas instrumentu apskats
(taures) izmantošana vasaras saulgriežu svinibu rituāIā. Ne velti šai sakarā K.
Brambats rakstija:
Tomēr vinš atzīmē:
,
"Metāla taure un metāla bungas ("Jāņu vara taure" un "Jēņu vara
bungas" - V. M.) ir vismīklainākie dainu instrumenti."
"Kaut ari vara taure ("Jāņu vara taure" - V. M.) pagaidām nav
identificējama ar kādu mums zināmu instrumentu, tā ari nav tikai
metaforisks apzīmējums vien un galvenokārt sasaucas ar
pirmskristietības laika auglības ritiem, mirušo kultu un senlatviešu
dievību (Jāni)."
Jaunāko indoeiropeistikas kā zinātnes sasniegumu gaismā diezgan pamatota
šķiet hipotēze par to, ka baltu ciltis, apmetušās Latvijas teritorijā apmēram 18.
gadsimtā pirms mūsu ēras, Iīdzi atnesušas vienigi poētisko priekšstatu par šādu
spēles riku, ar ko tās iepazinušās hipotētiskās indoeiropiešu pirmdzimtenes
tuvumā - Vidusjūras piekrastes austrurndaļā. lespējams ari šāda priekšstata
aizgūšanas zierneļu ceļš: baltu folklorā ir atspoquļojušās dzejiskas atskaņas
par skandināvu bronzas luriem vai ķeltu karinksiem, kas attiecas uz 2. gadu
tūkstoti pirms mūsu ēras un nevarēja tai laikā nepārsteigt un neradit
pārdabiskas asociācijas citu Baltijas piekrastes apdzivotāju psihē.
VI
Senākais metāla rags Latvijas teritorijā (skat. iepriekš) ir atrasts Jaungulbenes
apkārtnē. Pēc spektrālanalizes datiem tā izcelsmi var saistīt ar vēlo bronzas
laikmetu Latvijā (1. gadu tūkstoša p. m. ē. vidus). Tomēr raga atrašanās 8.-13.
gadsimta kultūrslāni liek šādu datējumu pārvērtēt; turklāt ir zināmas pat vē1
vēlākas paralēles Igaunijā, kur Otepē ir atrasts Iīdzigs instruments.
Jaungulbenes bronzas rags dāņu organoloģijā ir klasificēts kā lurs (Iuri -
skandināvu bronzas ragi, izmantojami pa pāriem kopā un saistībā ar mirušo
kultu), tomēr svarigi, ka lur kā tipoloģisks termins un var attiekties ari uz citiem
tauru veidiem.
150