Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Mūzikas instrumentu sistemālikas teorija un metodes
pievērsa uzmanibu stigu instrumentu spēles tehnikai; pirms viņa neviens nav
mēģinājis tos grupēt pēc ieskandināšanas paņēmiena. Šim uzskatam
acimredzot bija vēsturiskas saknes, jo vē1 ap trīspadsmito gadsimtu stigu
instrumentus gatavoja divējādai lietošanai - gan ar lociņu, gan
iestrinkšķināšanai, un tāpēc nebija nekādas vajadzības tos šķirot pēc šādas
taksonomiskas pazīrnes. Pretorijs, Iīdzīgi Polluksam, instrumentus iedalīja
pūšamajos un sitamajos (te ietverot ari stigu instrumentus). Stigu un
taustiņinstrumenti, ieskaitot ērģeles, tika augstu vērtēti, turpretī par sitamajiem
instrumentiem netika izrādīta gandriz nekāda uzrnanība. Firdungs atklāti pauda
domu, ka dažādi mazo bungu veidi ir "velna izgudroti instrumenti", kā
izņēmumu minot tympanum, jo to lietojot pat dievkalpojumos. Toties Carlino
deva savam laikam neparasti sarežģītu sitamo instrumentu klasifikāciju.
Pretorijs, grupēdams instrumentus, ieviesa "saimes", "veida" un "akorda"
jēdzienus, saskaņā ar sava laikmeta praksi izdalot "violu saimi" vai
"taustininstrumentu saimi" un tā tālāk, kā to mēdz darīt ari mūsdienās.
,
Astoņpadsmitā gadsimta shēmās lielākoties izmantoti iepriekšējo laiku
sasniegumi, vienlaicīgi pastiprinoties interesei par ārpuseiropas mūzikas
instrumentiem. 1780. gadā tēvs Amio publicēja ķīniešu pa yin shēmas
pārstāstu. Filipo Bonanni darbā tika iekļauti vairāk Āfrikas, Persijas, Indijas,
Ķīnas un Ķipras ("pagānu") instrumenti. Mēģinādams instrumentu iedalījumam
piemērot sociāli vēsturiskus kritērijus, vinš pūšamos, stigu un sitamos
instrumentus iedalīja senajos un jaunlaiku, izšķirdams vienpadsmit grupas pēc
ģeogrāfiskām vai funkcionālām pazīmēm (piemēram, svinību, bēru, militārie,
dievkalpojuma u. c. instrumenti). Polluksa tradīcijas ietekmē vairāki
astoņpadsmitā gadsimta autori tādus taustiņinstrurnentus kā harpsihordu un
spinetu mēdza iekļaut sitamo instrumentu kategorijā.
15