Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
Divas pagaidām zināmās heksahordiskas uzbūves melodijas ļaui secināt, ka
spēlēti āžaragi ar 5 skaņas caurumlniern, ko, savukārt, apstiprina ari
etnogrāfiskie materiāli.
IV
Lielākā dala āžaraga melodiju ir tā sauktie "pūtieni": no 2 lidz 4 taktu posmiem
sastāvošas muzikālas uzbūves ar varlatīvu doriskā tetrahorda pakāpju
apspēlēšanu.
Daži "pūtieni" ir saistīti ar noteiktām saimnieciska rakstura norisēm: mēslu
vešanas talku, jāšanu piequļā, dzīšanu ganos u. tml. Atsevišķi mēslu talkas un
ganu "pūtieni" izpildāmi var vairākiem instrumentiem antifoni: pirmo muzikālās
uzbūves pusi pūš viens vai vairāki spēlētāji, viņiern atbild pārējie, pūzdami otro
pusi.
A. Jurjāns ir pierakstījis vienu āžaraga maršu, bet trūkst jebkādu zinu par tā
izpildišanas un funkcionēšanas apstākļiem. Zināms gan, ka Lietuvā āžaraga
repertuārā bez "pūtieniem" (tirliavimai) ir vē1 marši, dejas un sutartines.
V
Mutvārdu folkloras materiālos ar āžaragu ir saistīta pastāvīga, ipatnēja
asociāciju sistēma: spēlētāja pasivitāte, slinkums, bet reizēm pilnigi pretēji -
trakums:
Traka mana vira māte,
Vilkam kāpa mugurā;
Paņēmuse āža ragu,
Jāj pār kalnu taurēdama.
LD 23482 v3
Pārsteidzoši, ka gandrīz divās trešdaļās dainu (62.5%), kur minēts āžarags,
sastopamies ar faktu, ka to lieto sieviešu kārtas spēlētājas: vira vai sievas māte,
145