Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
jau tā laika klerikālo aprindu vēršanās pret minēto instrumentu. Šajā sakarā ir
vērts norādīt uz dūdu semantiku Zlerneļeiropā: tur tās tiek uzskatītas par
Pērkona (Skandināvijā - Tara) instrumentu. Netiešu liecību tam atrodam igauņu
etnoorganoloģiskajā materiāIā: dūdu nosaukumu torupilI etimoloģiski var
skaidrot kā sastāvošu no toru- un -pili, kas nozīmē "Tora spšles".
Garidzniecibai vēršoties pret dūdām un dūdošanu, Pšrkons tika identificēts ar
Velnu; šāda uzskata izveidošanos, acīmredzot, veicināja tradicionālais uzskats
par āzi vai kazu kā Pērkona dzīvnieku (Skandināvijā Tora epitets ir "kazu
kungs"), savukārt, kristiešu uztverē tas ir Velna dzīvnieks.
Tomēr vairumā vēsturisko liec'ibu dūdas rninētas saistībā ar kāzām. Ā. Oleārija
dotajā zīmējumā redzams dūdinieks, kas jāj kāzu procesijai pa priekšu. J. K.
Broces zemnieku kāzu attēlojurnā redzams pie dziedātājām stāvošs dūdinieks.
J. L. Bergers, rakstot par latviešu kāzām un laulību, vēsta:
"Mūzika ir somu dūkas, to pavada desmit vai vairāk sieviešu koris
... Pēc tam pie dūku skaņām sākas deja."
"Latviju dainās" publicēts K. Treijera iesūtītais kāzu apraksts no Ventspils
apgabala, kur dūdas minētas visos svarīgākajos kāzu ieražas norises posmos.
To ņemot vērā, pārsteidzoša šķiet dūdu retā pierninēšana saistibā ar kāzām
dainu materiālā. Ir vērts norādīt uz vienu no iespējamiem šis neatbilstības
izskaidrojumiem. Zīmīgi, ka kāzu dziesmās visbiežāk piernlnētais instruments ir
stabule, savukārt etnogrāfiskajā materiālā nav nevienas liecības par stabules
izmantošanu kāzās, izņemot jau iepriekš minēto stabules un bungu
ansamblisko savienojumu. Var pieņemt, ka dziesmās, kur saistībā ar kāzām
minēta stabule, patiesībā ir domātas dūdas. Tādu iespēju apstiprina
valodnieciskie fakti: viens no izplatītākajiem dūdu nosaukumiem ir
"somas/somu stabule(s)"; tautasdziesmas četrrindē ar tās stingrajiem
metriskajiem ierobežojumiem (normālā veidā nosaukums "somas stabule(s)"
dainā ir neiespējams, tikai pamazinātā formā "somas stabulītes", kā to ari
sastop vienā vienīgā dziesmā) zūd nosaukuma pirmā dala, un instrumenta
apzlrnējurns dainās paliek "stabule(s)" vai pamazinātā formā "stabulīte(s)". Kā
138