Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sislemātisks mūzikas instrumentu apskats
toņiem UZ bridi ieskanas ragastenes zemākais tonis, kas dzirdes inerces dē]
tiek uztverts kā burdona tonis.
Tikai spēlei uz dūdām ir raksturīga tā sauktā "elkoņošanas" tehnika: somu ar
elkoni strauji saspiež un tūlīt pat atlaiž, uz to bridi ragastenes un bāgas
skanējums pastiprinās uz mazliet detonē uz augšu; rezultātā iznāk savdabīgs
dinamisks akcents.
E. Melnqaiļa pierakstīto dūdu melodiju analīze rāda, ka ragastenes skaņojums
parasti ir diatoniska skaņurinda tercas lidz septimas apjomā:
1. e dis cis 2. e d c h a 9 fis
Protams, terca var izrādīties nepilnīgi izmantotas plašāka apjoma skaņurindas
gadījums, turklāt ari etnogrāfiskajā materiālā nav ziņu par ragasteni ar 2 skaņas
cauruminiem.
,
Sastopami ari citādi skaņojuma veidi:
3. e d c h a gis 4. e d h bag
Var piebilst, ka 2. skaņojuma modelim, kas dūdu melodiju materiālā pilnīgi vai
daļē]t izmantotā veidā sastopams pārsvarā, ir analogi Igaunijā vai Čehijā:
e d c h a 9 fis d
Redzam, ka 2. modelis no igauņu un čehu varianta atšķiras ar to, ka tur trūkst
zernākā toņa - 1. oktāvas re. Ka tāds varēja būt Latvijā sastopamām dūdām, to
liecina fakts, ka pastāvējušas ragastenes ar 7 skaņas caurumiņiem. Pagaidām
nav viennozīmīgas atbildes par to, kādā veidā ragastenei tika pieskaņota bāga.
J. Poriķis (Alsunga K) atceras, ka bauzes (tas ir, bāgas) skaņojumam ipašas
nozīmes nav bijis, pieticis jau ar to, ka melodijai pievienojas zema, dūcoša
skaņa. Savukārt, E. Melnqaiļa materiālos atrodam liecības par pavisam noteiktu
bāgas un ragastenes saskaņošanu: vairākām dūdu melodijām, kas atbilst 2.
skaņojuma modelim, ir pierakstīts burdona tonis sol vai re (neņemot vērā
transpozīciju pa oktāvām). Tāpat zināms, ka Igaunijā bāgu parasti skaņoja "in
G", bet Čehijā - "in 0".
136