Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemālisks mūzikas instrumentu apskats
Soma ir ādas maiss, ko gatavo no jēra, suņa, kaķa u. c. ādas, to novelkot
"somiski", tas ir veselu; protams, paliek caurumi bijušajās kāju un galvas vietās.
Tur iestiprina koka satvarus, kuros ievieto attiecīgi ragasteni, bāgu un iemutni.
Atlikušos caurumus aizšuj vai aizsien ciet. Soma ir gatavota ari no roņādas vai
rona kunģa; tad to saukuši par "ronvēderu".
, , ,
Latvijā bija pazīstamas ari dūdas ar plēšām (Subate Z). Gaisu somā nepūš ar
muti, bet ar īpaši sagatavotām plēšām, ko veido divi ieapaļi koka dēlīši, kas
savstarpēji savienoti _ar vairākkārt salocītu ādu. Vienā dēlītī ir vārstulis, kas
iesūknēto gaisu nelaiž ārā. Pie otra ir ādas siksniņa, ko piestiprina spēlētāja
rokai. Gaisu no plēšām uz somu novada pa caurulīti, kas iestiprināta tajā
satvarā, kur citkārt ir bijis iemutnis. Par dūdām ar plēšām netiešu liecību
atrodam tautasdziesmu materiālā:
III
Parādiet, sveši [audis,
Kāda jūsu Iīksme bij,
Vai bij dūkas, vai bij plēšas,
Vai sivēnu kviecināt?
LD 24156
Dūdas parasti spēIē, stāvot kājās. Somu ņem padusē un spēles laikā spiež ar
elkoni, tādējādi regulējot gaisa padevi stabulēm. Ja ir plēšas, tad tās stiprina
pie pretējās rokas.
Spēles laikā dūdu stabules skan nepārtraukti; tas nosaka dažu īpatnēju spēles
paņemienu lietošanu. Piemēram, lai uz ragastenes atskaņotu divus vienāda
augstuma toņus pēc kārtas, izmanto loti īsu augšējo vai apakšējo priekšskani.
lespējams izmantot tā saukto "škietamā burdona" tehniku: visi skan as caurumini
, "
ir nosegti; lai spēlētu melodiju, tiek atvērts attiecīgais skaņas caurumiņš, visiem
pārējiem tajā laikā paliekot nosegtiem. Tā rezultātā starp atsevišķiem melodijas
135