Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sislemātlsks mūzikas instrumentu apskats
Maz ticams, ka ar dūkām spēlētas kopā svilpes tipa stabules; vienlaikus skanot,
dūku asā, stiprā skaņa var nomākt svilpes tipa stabuli tā, ka pēdējā nav pat
dzirdama.
Zināms, ka niedru stabules, bet it īpaši ganuragus ir lietojuši gani sava
ganāmpulka vadīšanai ar skaņu signālu palīdzību.
Lai gan ansambli ar bungām parasti ir skanējušas svilpes tipa stabules, tomēr
dainas rindas "jo tās bungas dobji rūca, / spilgši spiedza stabulīte" [auj domāt,
ka šādos gadijumos izmantotas ari niedru stabules.
KONISKS VIENKĀRŠO MĒLīŠU GAISSKANIS BEZ SKANAS CAURUMINIEM
, ,
(422.212.1)
Ganutaure.
II
Atšķirībā no koka vai tāšu taures kā piemutņa instrumentiem, Latvijā pazīstams
taures paveids ar šaurākajā galā ievietotu spiedzi. Grāveros (netālu no
Līvāniem) ganutaure gatavota šādi: pavasari no jauna alksnīša gatavo spiedzi
jeb "balsi", "izgriežot" 1-1.5 cm resnam zaram serdi un šādi iegūtā koka
caurulītē ar nazi iešķeļot mēlīti. Tad noplēš alkšņa mizas sloksni, ko spirāliski
satin, iesākot tīt ap spiedzi. Lai miza neattītos, to sastiprina, platākajam galam
izdurot cauri koka adatu.
III
Ganutauri liek pie mutes sāniski, tā, lai spēlētājs pūš gaisu perpendikulāri
spiedzes mēlītes virsai; taures platais gals tad ir vērsts sāņus no spēlētāja.
132