Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
iegrieza rumpi, skatoties pēc garuma, sešus lidz astoņus cauru-
mus, tā ka iznāca diatoniska toņu rinda. Ja rumpis bij resns, tad
tika ielikt« spiedze tievajā galā vai nu no tievāka koka, vai niedres.
Ko skaņu mikstinēt, uztina resgalim skrūviski noplēstu tēsi."
Ja stabules resgalim tāss vietā ir piestiprināts govs rags, tad šādu skanu riku
sauc par ganuragu.
III
Spēlējot stabules spiedze jāņern tik dziji mutē, lai netraucētu mēlītei brīvi
svā rstīti es.
Ja instruments ir [āskaņo, tad jāsaīsina mēlītes "brīvais" garums. To dara šādi:
spiedzei pie mēlītes pamatnes aptin vairākus diega vijumus; ja stabules
skaņojums vē1 vairāk jāpaaugstina, tad diegu vijumus pārvieto tuvāk mēlītes
brīvajam galam.
v
Mutvārdu folkloras materiālos atrodamas ziņas, ka niedru stabules spēlētas
kāzās:
Pavasari ne rudeni
Kalpiem ņernti Iīgaviņu:
Pavasari bērziem sulas,
Sausu stiebru stabulītes.
LD 15623
lespējams, ka niedru stabule skanējusi ari piecuļā, kā to vēsta daina:
Tur es dzinu ganīdama,
Kur jāj puiši piequļā:
Tur skan dūkas, stabulītes,
Tur zviedz bēri kumelini.
,
LD 30130 v3
131