Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

II
Sistemālisks mūzikas instrumentu apskats
Skaņu riku gatavo no putna (parasti zoss) spalvas vai ari no rudzu salma vai
niedres. Stobriņā izdara apmēram 30 mm garu iešķēlumu un šādi izveidoto
mēlīti pēc vajadzibas pie pamatnes vai visā tās garumā saplānina. Viens
stobriņa gals ir vaļējs, otram jābūt ciet; to panāk, vai nu atstājot dabigo
šķērssleniņu vai ari, ja tā nav pietiekoši gaisanecaurlaidīga, aizliekot galam
priekšā mēli. Spiedzi pūšot, jāraugās, lai mēlitei neskartos klāt spēlētāja lūpas,
zobi vai mēle un tādējādi lai netraucētu tai brīvi svārstities.
V
Spiedzi kā skaņas avotu izmanto daudzos vienkāršo mēlīšu instrumentos, kā,
piemēram, niedru stabulē, ganuragā, dūdragā, dūdās, ganutaurē u. c.
Pati spiedze, atseviški nemta, tiek izmantota kā bērnu rotalu riks.
, , I
CILINDRISKS VIENKĀRŠO MĒLīŠU GAISSKANIS AR SKANAS
,
CAURUMIŅIEM (422.211.2)
Niedru stabule, stabule, birbīne (Vaiņode, Bāte, Aizviķi K). Ganurags.
II
A. Jurjāna rakstā "Latviešu tautas mūzika" atrodams mēlīšu instrumentu .
stabules un niedru stabules - gatavošanas apraksts:
"Stabuli izgrieza no daždažādiem kokiem - priedes, apses,
kazenāja, alkšņa, vītola u. c. Koku savītēja siltumā un tad izgrieza
serdi, caur ko izcēlās stobrs; ari ņēma gatavu stobru - niedri.
Stabule pastāv iz divām da/ām - rumpja un spiedzes jeb ģiņģas
(skat. iepriekš). Ja rumpis bija diezgan garš un tievs, tad turpat
tievajā galā ietaisija spie dzi, mēlīti atgriežot un plāninot; tad
130