Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

III
Sislemātisks mūzikas instrumentu apskats
Ar divu skaņas caurumiņu svilpaunieku var izpūst trīs dažādus toņus: zemāko,
ja abi skaņas caurumlņi ir ciet, vidējo, ja viens (nav svarigi, kurš, ja tie abi ir ar
vienādu diametru un vienādā attālumā no svilpes spraugas) ir valā un
augstāko, ja abi ir valā. Svilpaunieka toņu apjoms parasti svārstās no mazās
tercas lidz kvintai vai pat sekstai.Tas lielā mērā atkarigs no skaņas caurumiņu
izmēriem: jo lielāki tie ir attiecībā pret pašu svilpaunieku, jo lielāks toņu apjoms.
Daži tristoņu svilpaunieku toņu rindu piemēri:
e fis 9 h d e c e 9 h e 9
v
Svilpaunieka tipa instrumentu lietošanas prakse pie somugru (mari un
mordviešu) tautām !auj izteikt pieņēmumu, ka ari baltiem sākotnēji šie skaņu rīki
kalpojuši kā noteiktas ieražas - putnu dzīšanas rita - atribūts. Iznikstot ieražas
pastāvēšanas objektīvajiem pamatiem, tās norise un atribūti pārveidojās par
bērnu rotaļu un rotaļrikiern, un tādā veidā pazistami ari šodien.
Svilpaunieki mutvārdu folkloras materiālos ir guvuši nenozīmigu atspoquļojurnu
- tikai viena daina vēsta par instrumenta gatavošanu:
VI
Vecs ar veci gonūs guoja,
Muolu nesja ozūtē:
Asasāduš' uz akmina,
,
Taisa muola stabulītes.
TD 51056 v3
Senākās arheoloģiskās liecības par svilpauniekiem ir no 16. gadsimta:
atradumi Indricas pilskalna un Rēzeknes pils (abi Latgalē) izrakumos.
128