Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
SLĒGTA IEKŠĒJĀ PIEVADA SVILPE AR NEKUSTiGU SLĒGTO GALU
(421.221.311) UN VIRZĀMU SLĒGTO GALU (421.221.312)
Svilpe (Vecpiebalga, Drusti, Rūjiena, Uelsalaca, Valmiera, Clrpa]l V; īvande K;
Lieisesava 2), švilpe (Vecpiebalga, Taurene V; LieIsesava 2), švilpis (Dunika
K), svilpis (Nīgrande K; Vidriži V), svilpa (Nereta Z), šviļpe (Lubāna, Saikava V),
svilpene, svelpīte. Saka ari kārkla svilpe, kārkla mizas svilpe, kārkla stabulīte,
vītola svilpe utt., tādējādi norādot uz izejmateriālu. Nosaukumi ir atvasināti no
darbības vārdiem "svilpo!", "svelpf'. Salīdzināt ar lietuviešu švi/pa , ēvttpyne,
švilpukas - svilpe, stabule, senanqļu hwilpe - kliedzošs putns. Domājams, ka
visi šie vārdi attīstījušies no hipotētiskās indoeiropiešu vārda saknes "ksweip-
vai ari "kwetb-.
II
A. Bilenšteins sniedz šādu svilpes gatavošanas aprakstu:
"Pēc pirmā pērkoņa negaisa ... izgriež no pirkstu resna vītola zara
svilpes sagatavi, tad sit ar naža spalu tikēm, kamēr miza atlec no
koka: etteci, mana stabulīte, man tā ādina, vilkam kaulinš. Pēc tam,
, ,
ņemot iepriekš noplacināto koka galu starp zobiem un otru galu,
pie kā vē1miza, starp rokēm, piesardzīgi izgriež serdi laukā. Mizā
iegriež robu. Tad no serdes izgriež piemērotu gabalu, kam noēķe!
virsu un tad to ievieto svilpes pūšamajā galā. Otru svilpes galu
aizbāž ar izlietoto koka gabalu."
Svilpes aizbāzni var iebīdit dziļāk vai izvilkt uz āru, tad attiecīgi mainās svilpes
tonis: tas paaugstinās vai pazeminās.
lr ziņas no Kokneses, Madonas un Līvāniem, ka izveicīgi pūtēji varējuši šādi
izspēlēt vienkāršas melodijas.
126