Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
Svarīgi apzināties, ka tautas tradīcijā ar vārdu "stabule" tiek apzīmēti gan
svilpes, gan mēlīšu veida gaisskaņi. Sniegsim to uzskaitijumu:
1. svilpes veida instrumenti:
kārkla stabule - kārkla mizas svilpe,
māla stabule - svilpaunieks,
vara, misiņa stabules - varbūt domātas ērģelu stabules,
stabule - instruments ar skanas , cauruminiem; ,
2. mēlīšu veida instrumenti:
niedru stabule - niedru mēlīšu instruments,
somas stabules - dūdas,
stabule - instruments ar skanas , cauruminiem. ,
Ja nosaukums "stabule" ir bez apzīmētāja, tad gandriz nav iespējams pateikt,
kāda veida instruments ir domāts.
Mazliet jāprecizē folkloras materiālu virspusējā analīzē sakņotais uzskats par
stabules plašo pielietojumu muzicēšanai kāzās. Tikai (ar dažiem izņēmumiem)
tās dainas, kur minētas stabules kopā ar bungām (skat. nodaļu "Cilindriskas
bungas ar divām ādārn"), vēsta par svilpes veida instrumentu. Pārējās dainās ir
guvusi atspoquļojurnu galvenokārt muzicēšana ar niedru vai somas stabulēm.
VI
Kaula stabu]u gatavošanas tradīcija ir arheoloģiski izsekojama no 9. lidz 17.
gadsimtam. Pati senākā kaula stabule Latvijā, atrasta Lielā Ludzas ezera
srnilšainajā krastā un attiecināma uz neolītu, tas ir, uz 3.-2. gadu tūkstoti p. m. ē.,
pārstāv iespējami citu tradīciju, bet, ja ari ir bijis kaula stabuļu tradīcijas
nepārtraukts turpinājums no neolīta lidz vēlajiem viduslaikiem, tad arheoloģiskā
materiāla trūkuma dē] to nevar nekādi pierādīt.
Savukārt, koka stabuļu tradīcija izsekojama no 15. lidz 20. gadsimtam, vai ari no
13. gadsimta, ja uzskatam, ka Tērvetē atrastajā 13. gadsimta attēlā ir koka
stabule. Svarīgi būtu izsekot attiecībām starp kaula un koka stabuļu tradīcijām,
ko pagaidām vē1izdarīt nevar.
125