Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
SLĒGTU GALĀ PŪŠAMO SVILPJU VIRKNE (421.112.2)
[Pāna svilpe].
Kokle (Liepkalne V). Tas droši vien ir pārprasts nosaukuma pārnesums no
stīgskaņa uz gaisskani.
Praktiskai lietošanai 1980. gadu vidū folkloras praktizētāju vidē ieviesās
nosaukums "gārši", kas ir darināts no auga nosaukuma "gārsa" (lietuv. garšva)
Iīdzīgi kā lietuviešu skudučiai no "skudutie".
II
Instruments veidots no kāda stobrauga - niedres, suņuburkšķa, gārsas, sūrenes
utt., vai ari koka stobriņiem, kuru viens gals ir ciet, bet otrs no abām pusēm
lesūpl uz augšu nošķelts. Stobrini garumu pieaugšanas secībā sastiprināti kopā
vai nu ar svekiem, vai ari ar auklām. Stobrinu skaits atbilst tonu skaitam, ko no
, "
instrumenta var izspēIēt.
III
Pagaidām vienigā, A. Jurjāna materiālos atrodamā lleclba par Pāna svilpi rāda
mums instrumentu, sastāvošu no 10 dažāda garuma stobriņiern. Atbilstošais
skanējuma diapazons - decima. Stobriņš, kura garums ir 50 mm, jauj izpūst 3.
oktāvas fa, bet 200 mm - 1. oktāvas sol; domājams, ka A. Jurjāna aprakstītā
instrumenta skanējums neiziet ārpus šim robežām.
Pāna svilpi spēlējot, stobriņu vaļē]o galu liek pie apakšlūpas un pāri tiem virza
gaisa strūklu. Lai mainītu toni, instrumentu "vazā" gar lūpām.
122