Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Mūzikas ins1rumentu sisternātikas teorija un metodes
1. ar nagu iestrinkšķināmie (nakha), tādi kā vīna;
2. vēja instrumenti (vayu), tādi kā flauta vamša;
3. instrumenti ar nostieptu ādu (carma), tādi kā bungas mrdanga;
4. metāla sitamie instrumenti (Joha) , tādi kā tāla:
5. cilvēka instrumenti (sarīra), kas ietver balsi un roku plaukšķināšanu un
kas nav dziedāšana gīta.
Pēdējās "cilvēka instrumentu" kategorijas iekļaušana shēmā ir neparasta seno
laiku klasifikatoriskajām tradīcijām, toties ir pilnīgi saprotama mūsdienu
organoloģijas ideju kontekstā.
Priekšstats par mūzikas instrumentiem un to klasifikācija
antīkajā, viduslaiku un jauno laiku Eiropā
Eiropā kopš viduslaikiem lidz mūsdienām valdošās instrumentu klasifikācijas
pamatā ir seno grieķu uzskati, saskaņā ar kuriem stigu instrumenti ir vērtīgāki
par pūšamajiem, bet sitamie instrumenti novietojami hierarhijas apakšā.
Viduslaiku doma par dvēselisku (vokālo) un bezdvēselisku (instrumentālo)
mūziku ari sakņojas helēnisma laika idejās, tāpat kā uzskats par to, ka ikviena
kustība rada skaņu, un tādē] ari debesu ķermeņu kustība rada pastāvīgu,
cilvēka ausij nedzirdamu skanu - "stēru mūziku". Tā Aristotelis (384.-322. g. p.
m. ē.) savā darbā "De anima" runā par "dvēseliskiem instrumentiem" (organon
psychon) , ar to apzīmējot cilvēka balsi, un "bezdvēseliskiem instrumentiem"
(organon apsychon), ar to apzīmējot instrumentus parastā nozimē.
Instrumentu divdalījums dvēseliskajos un bezdvēseliskajos kalpo par paraugu
bezdvēselisko instrumentu tālākam iedalījumam stigu un pūšamajos. Šāds
iedalījums ierosināja prātojumus par to, kā bezdvēseliskie instrumenti spēj
ietekmēt cilveka jūtas un raksturu. Jau kopš arhaiskā laikmeta mūzikas un
instrumentu koncepcijas ietvaros kitaras veida instrumenti ir saistīti ar Apolonu
12