Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
LENTVEIDA MĒLīŠU IDIOFONISKAIS PĀRTRAUKUMA GAISSKANIS
(412.14)
Spiegana. No vārda "spiegf'.
II
Spieganas rāmi gatavo no 60-70 mm gara koka sprunquūša. Tam virspusi
nošķe] gandriz plakanu, veidojot mazu ieliekumu. Virsū liek plānu tāss strēmelīti
vai zāles stiebru. To savukārt piespiež ar koka ptāksnīti, kam ari ir mazs
ieliekums. Rezultātā starp sprungulīti un plāksnīti veidojas Iēcas veida sprauga.
Tāss galos ir piespiesta, bet vidū brīva. PIāksnīti pie sprungulīša piespiež ar
pirkstiem vai ari pietin ar auklu.
III
Spieganu liek Iīmeniski pie lūpām. Virzot spēcīgu gaisa strūklu pret tāss vai
zāles stiebra aso malu, rodas spalga skaņa, Iīdzīgi kā tad, ja zāles stiebru
iespiež starp abiem īkšķiem, liek pie mutes un pūš.
VIRPUĻOJOŠAIS PĀRTRAUKUMA GAISSKANIS (412.22)
Dūcenis, dūculis, dūce, dūcene (Parnpā] K), duceklis. Nosaukumi attīstījušies
no "dūkt".
Smurkšķis (Limbaži, Straupe V), šmurkšķis (Vidriži V), smurkšis (Ērģeme,
Cirqaļi, Naukšēni V), smurkša, smurkšu kauliņi, šmurkšis, šmurkstis, smurksis
(Mazsalaca V).
Ūkšķis (Kabile, Ārlava K; Šķibe, Mēmele, Džūkste, Jaunsesava Z), ūkšis (Kursīši
K; Biksti, Irlava Z). Salīdzlnāt ar lietuviešu ungti - šņukstēt, kunkstēt, stenēt,
119