Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemātlsks mūzikas instrumentu apskats
augstumu var izmainīt, mainot mutes dobuma tilpumu, ko panāk, atvirzot vai
tuvinot mēli zobiem.
Viens no tāss paveidiem ir mazāka izmēra instruments, ko nevis tur rokā, bet
gan iespiež starp apakšējās zobu rindas ārmalu un apakšlūpu.
Līdzīgi kā ar tāsi, var spēlēt ari ar zināma lieluma zvīņu. Šī gadsimta otrajā pusē
tāss vietā nereti tiek izmantots celuloīda fotofilmas gabaliņš.
Tāss skaņa ir spalga, skala. Instrumenta "darba diapazons" ir atkarīgs no
spēlētāja mutes dobuma un parasti nepārsniedz decimu (no 2. oktāvas mi Iīdz
3. oktāvas sol).
V
Lapasveida gaisskanis ir minēts tautasdziesmā:
VI
Kuris Dievs, kura Laime
Man par puisi neradīja?
Vai svilpoti es nemāku,
Vai ar lapu stabulēt.
TO 36548
Tā kā tāss netiek uzskatīta par pilnvērtīgu instrumentu, tās lietošana un lietotāji
nav fiksēti etnogrāfiskajā vai citā literatūrā. Kā izņēmumu šeit jāmin Matkules
pagasta zemnieku Robertu Rezebergu, kura piemiņas plāksnē Annužu kapos
pie Sabiles iekalti neparasti vārdi:
"īēēu solists Roberts Rezebergs 1893-1951."
Tāpat zināms, ka par viņu un vlņa spēlēto instrumentu 1947. gada martā
ieinteresējās toreizējais LPSR Valsts filharmonijas latviešu tautas instrumentu
orķestra mākslinieciskais vadītājs S. Krasnopjorovs, kas sirma meistaru aicināja
pagatavot 15-20 minētos instrumentus un apmācīt dažus vietējos cilvēkus ar to
spēIēt.
118