Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
Instrumentam parasti ir divas burdonstīgas un viena vai divas melodijas stīgas;
divu melodijas stigu gadījumā tās skan unisonā. Melodijas stīgām skaņas
augstumu izmaina, piespiežot taustiņus, tad īpašs uz taustiņa pagarinājuma
izveidots izcilnītis piespiežas stīgai un saīsina tās "brīvo" garumu.
Rata lirai Kuldīgas novadpētniecības un mākslas muzejā ir vijoles formas koka
korpuss, nokrāsots dzeltens, un 3 stigas. Tai ir bijuši 11 taustini.
III
Rata liras burdonstīgas parasti tiek skaņotas kvintā. Taustlni ir izvietoti tā, lai uz
melodijas stigas varētu izspēlēt diatonisku skaņurindu.
Spēlējot rata liru liek vai nu uz ceļiern vai ari pakar kaklā ar instrumentam
piestiprinātas siksnas palīdzību. Ar labo roku griež rokturīti, ar kreisās rokas
pirkstiem spiež taustiņus.
VI
16. gadsimta vidū izdotajā S. Minstera "Kosmogrāfijā" ir zīmējums, kura attēloti
latviešu spēlmaņi ar mūzikas instrumentiem. Redzamas somas stabules, kāds
lautasveida instruments un rata lira.
Kuldīgas rata lira gatavota 19. gadsimta 4. ceturksni. Šāda veida instrumenti
lietoti Iīdz 19. un pat 20. gadsimtam Zviedrijā, Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā,
Lietuvā, Čehijā, Slovakijā, Vācijā u. c. Tāpat zināms, ka šajās zemēs rata lira
lielākoties bijusi saistīta ar nabadzīgu apkārtklejojošo muzikantu slāni.
115