Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemālisks mūzikas instrumentu apskats
SALIKTIE KASTESVEIDA STīGSKAŅI AR KAKLIŅU (321.322)
Vijole
Vijole, pijole, pijolīte, pivole, pīvuliņš, fijole. Nosaukumi cēlušies no viduslatīņu
vialla.
Skripka, skripkeņa, kripka. No krievu skripka.
Spēles. Smuikas, smuigas. Par šiem nosaukumiem skat. ncdaļu "Mono-
heterohordais muzikālais loks bez rezonatora".
II
Lielākoties vijoles forma un gatavošanas veids Latvijā būtiski neatškīrās no
pārējās Eiropas. Ir gan zlņas, ka vijoli rnācejušl gatavot pat ar viena darbarīka -
naža palīdzību. Ari daina runā par "pijolīšu griezējiņiem".
III
Vijoles spēlei bez vienbalsīga izpildīšanas veida bija raksturīga ari
burdontehnika: ar lociņu vienlaicīgi aizskāra vairākas stigas - to, uz kuras
spēlēja melodiju un vē1 vienu vai vairākas brīvās stigas. Tādējādi melodijai tika
pievienots savdabīgs burdons vai nu atsevišķa toņa vai ari kvintas veidā.
IV
Vijole stājās senāko tautas mūzikas instrumentu vietā, Iīdz ar to daļēji pārņemot
ari to repertuāru. Uz vijoles tika spēlētas kokļu, kā ari āžraga, stabules un
somas stabuļu melodijas. Talantīgākie vijolnieki savu repertuāru lielā mērā
veidoja paši.
V
Vijole tiek lietota galvenokārt kā deju mūzikas instruments. Latvijā vijoles
112