Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sislemālisks mūzikas Instrumentu apskats
Spēlēšanas laikā instrumentu atbalsta pret zemi vai ari spēlētāja ceļiern. Ar
lociņu, ko tur labajā rokā, ieskandina vienlaicīgi abas stigas. Uz vienas no tām
(parasti augšējās) spēlē melodiju, kamēr otra paliek brīva, respektīvi, kalpo
burdona skanas veidošanai.
,
IV
A. Salaka personīgajos mūzikas materiālos ir viena melodija, ko vinš nosaucis
par ģīgas melodiju. Par to.qan stipri jāšaubās, jo manuskriptā (FS 170, 1867) šī
Liepājas Papē dziedātā (nevis spēlētā) melodija nosaukta par "gavilēšanas
meldiju". Ja ari pieņemem, ka tā tomēr atskaņota uz ģīgas - divstīgu
lociņinstrumenta ., tad tomēr nav skaidrs, kā var, spēlējot ar vienu lociņu.
atskaņot nepārtrauktu burdona toni, ja tajā pat laikā melodija skan īsāka
daļijurna notis. Turklāt abu stigu skaņojums unisonā, kā to varētu secināt no
nošu piemēra, nekur citur nav sastopams.
V
Norādījumu par ģīgas lietošanu iespējami ansambliskā muzicēšanā atrodam
dainās:
VI
Uz lustītes es uzaugu
Baltajos bāliņos:
Rijā kokles, namā ģīgas,
Maltuvēs stabulītes.
LD 23972 v11
Ģīgu identificēt ar monohordu neļau] hronoloģiska rakstura apsvērumi: pirmā
valodnieciskā liecība par ģīgu - instrumentu, kas atšķirīgs no koklēm, - ir no 17.
gadsimta vidus, bet vienstīdzis Latvijā pazīstams no 19. gadsimta. Ģīgas
jautājuma noskaidrošanai nepieciešami plašāki pētījumi.
111