Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
pretrunīgi. Vecpiebalgā ģīga un Alūksnē ģīgas ir kāds mūzikas instruments,
domājams, vijole. Krustpilī par ģīgu saka:
"Iztais īja no rudzu salma sev ģīgu. "
Vai ar to domāts pūšams mēlīšu instruments, grūti pateikt.
Alūksnē vē1 par ģīgu sauc kādu, kas nepatīkami spēIē. Lazdonā atbilstošais
darbības vārds "ģīgāf' nozīmē "slikti spēlēt vijoli". Taču Dzelzavā to pašu vārdu
lieto ar nozīmi "svilpot". Vārda "ģīga" etimoloģija saistāma ar viduslejasvācu
gīge.
Mežotnē ar vārdu "ģingas" apzīmē kādu stigu instrumentu. Atbilstošais darbības
vārds "ģingāt" (Druviena, Drusti, Viesiena, Vestiena, Zaube V) ir radies no tā
paša "ģīgāt". Bīlenšteins min vārdu "džindžas" (Valmiera V) - "ar lociņu
spēlējams instruments", bet vai tas ir etimoloģiski saistīts ar vārdu "ģīgas", vai
ari veidojies savādāk - šis jautājums gaida savu atrisinājumu. Tas pat autors
uzskata, ka ģīgas/ģingas/džindžas ir monohords.
Arī vēlāk, 20. gadsimta vidū, monohordu nereti sauc par ģīgām.
II
Neskatoties uz samērā trūcīgajām ziņām par ģīgu, ir zināmi daži instrumenta
rekonstrukcijas mēģinājumi. Šim jautājumam ir pievērsušies S. Krasnopjorovs
un G. Veiskats, abi nonākdami pie samērā Iīdīga rezultāta. G. Veiskata ģīgai
korpuss ir gatavots no viena egles gabala, izgrebjot rezonanses dobumu. Tam
virspusē piestiprināts rezonanses dēlītis ar vidusdaļā izgrieztiem skaņu
atvariņiem. Instrumentam ir divas zarnu stigas, kas auqšdaļā uztītas tapiņām.
Apakšdaļā stigas balstās uz neliela slieksnīša. Instrumentu ieskandina ar
lociņu, kas pagatavots no elastīgas kadiķa nūjas ar tai piestiprinātiem zirga
astriem.
III
Stigas tiek skaņotas kvartā: d g.
110