Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
Monohords, monokords, manihorka (lIūkste Z).
Meldiņu spēle. Nosaukums norāda uz instrumenta izmantošanas veidu - tikai
melodijas spēlēšanai.
Akerdonis, akerdonija. Cēlušies no vācu Akkordeon; ši nosaukuma lietošana
vienstīdža apzīmēšanai ir pārpraturns, jo instrumentam ir tikai viena stiga, tādē]
vienlaicīgi var dabūt ne vairāk par vienu toni, nemaz nerunājot par akordu.
Ģiga, ģingas, džindžas. Par šiem nosaukumiem skat. nodaļu "Saliktais
dobumveida stigskanis ar kakliņu".
II-III
A. Bīlenšteins sniedz šādu aprakstu par vienstīdzi, jeb, kā vinš pats to sauc, par
ģingām:
"Ģingas ir šaura, 82 cm gara bērza koka kaste uz trim kājām.
Augstums ir 9 cm, platums apakšda/ā 12.5 cm, uz augšu tas
mazliet palielinās. Mazliet izliektajam egles koka rezonanses
dēlītim ir divi skaņu ceurumiņl. (Netālu no skaņu caurumiem) ir
maza tepiņe, pie kuras piestiprināta vienigā zarnu stiga. Tā
nostiepta pari zobainai Iīstei un galā piestiprināta 10 cm garai
virpotai vai grieztai tapai, ar ko stigu var uzskaņot. Līstei ir 28
pakāpienveidigi zobi. Kamēr labā roka velk ar iocinu pa stigu,
tikmēr kreisā roka piespiež stigu pie atbilstošā zobine. No secltē
izriet, ka instrumentam ar tā 3 mazajam kājiņām spēles laikā
jāatrodas uz galda. Lai varētu vieglāk spēlēt pēc notīm, ipesnieks
bija atzīmējis blakus katram pakāpienam atbilstošo noti. Augstākā
skaņa bija h virs pirmās palīglīnijas (otrās okteves h - V. M.) un
zemākā - g zem otrās palīglīnijas (mazās oktāvas g - V. M.),
aptverot drusku pāri par 2 oktāvām."
Ridzinieks K. Avots ir pagatavojis trejstidzi, kam, kā to rāda nosaukums, vienas
stigas vietā ir trīs, bet citādi nekādu būtisku konstruktivu atškirlbu no vienstidža
nav.
108