Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

III
Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
J. Jakovela (Mežgaldu ciemā, netālu no Aulejas) cimboles skaņojums pamatā ir
diatonisks. Šķietamais hromatisms h/b ir radies, stigas dalot ar sliksniti attiecībā
2:3, kā rezultātā ir izveidojušās divas diatoniskas skaņurindas kvintas attālumā
viena no otras.
IV-VI
Cimboles pazīstamas galvenokārt Latvijas austrurndaļā - Latgalē, Augšzemē un
Austrumvidzemē, kur tās, domājams, ieviesušās no Polijas. Ansarnbļu, kuros
tiek spēlētas cimboles, sastāvs ir diezgan viendabīgs: cimboles, viena vai divas
vijoles, harmonika un bungas vai sietiņš,
Lidz ar šādu ansarnbļa sastāvu plašāk ir ieviesies 19. un 20. gadsimta
pilsētnieciskās mūzikas kultūras ietekmēts repertuārs: padespaņs, krakovjaks,
vengerka, valši, polkas, šīberi utt.
Šķiet, ka cimboles samērā vēlā ieviešanās Latvi[ā ir cēlonis tam, ka instruments
tikpat kā nav guvis atspoquļojurnu tautasdziesmās. Tikai pāris dainas vēsta par
cirnbolērn:
Kur tautās tāda IIigsma,
Kā manos brālīšos:
Laukā bungas, namā kokles,
Istabā cimbolītes.
'LO 1187 v7
VIENKĀRŠAIS KASTESVEIDA STiGSKANIS AR PIRKSTU LAIPU (314.122-
71)
Vienstīdzis. Burtisks tulkojums no grieķu monochordon.
107