Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

VI
Sistemātlsks mūzikas instrumentu apskats
Cītaras kā viens no lauku un pilsētas deju mūzikas kapelu instrumentiem
Latvijā parādās 19. gadsimta vidū un jau tā paša gadsimta beigās izplatās pa
visu teritoriju, ieņemdams citu tradicionālo mūzikas instrumentu, galvenokārt
kokļu, vietu. īpaši iecienītas cītaras ir Vidzemē, bet mazākā mērā ari pārējos
novados, kur vē1joprojām tiek gatavotas un lietotas.
VIENKĀRŠAIS KASTESVEIDA STīGSKANIS AR VĀLīTĒM (314.122-4)
Cimbole, cimbāle, cimbele, cimbala (L), cymbala (L). Minētie nosaukumi ar
austrumslāvu (krievu vai baltkrievu) starpniecibu aizgūti no ungāru cimbalom.
II
J. Sproģis par cirnboles uzbūvi raksta:
"Cimbāle būvēta trapeces veidā. Lielais garums apmēram 112 cm,
mazais garums apmērm 66 cm. Platums 40 cm. Biezums 6 cm.
Steķe augstums 3 cm. Instrumenta vidū divi epeļi skārda ieIāpi, no
kuriem katrs apmēram 65 kv. cm liels. Šajos ielāpiņos ikkatrā
apmēram 54 siki skaņu etveriņi. Cimbolēm ir apmēram 114 stigas.
Cimboles spēlē ar divām koka vālitēm. Šim vā/ītēm galos skaņas
mikstināšanas labad vienā pusē uzlipināts filca gabaliņš. Tas
palīdz brižiem ari pavisam klusu spēlēt."
Parasti zem cimboles stīgām ir paaugsts slieksnītis, kas katru stigu dala
attiecībā 2:3, tādējādi dodot iespēju no katras stigas dabūt divus toņus kvintas
attālumā vienu no otra.
106