Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

II
Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
Visiem cītaru paveidiem, kas sastopami Latvijas teritorijā, ir kopigi vairāki
uzbūves elementi: no atsevišķiem dēlišiem Iīmēts korpuss, rāmis un ribas
korpusa iekšienē, metāla tapiņas stigu uzvilkšanai, paralēls stigu izkārtojums,
slieksniši zem stīgām (salīdzināt ar citarkokles uzbūves aprakstu iepriekšējā
nodaļā),
Visizplatītākie ir divi cītaru paveidi: akordcitara jeb "dūru" cītara un taustiņcītara
jeb pedāļcītara. Akordcītaras -galvenā pazīrne ir stigu tapu un attiecīqi ari pašu
stigu izkārtojums pa grupām - "dūrēm", turklāt vienā "dūrē" var būt 4-24 stigas.
Vienas grupas ietvaros stigas ir skaņotas pa mažora vai, pavisam reti, minora
trijskaņa skaņārn. "Dūru" skaits svārstās no 3-12; attiecigo instrumentu tad sauc,
piemēram, par "septiņdūru cītaru". Nereti visām stigām pāri ir klusinātājs.
Taustiņcltarai pāri visām stīgām novietoti klusinātāji jeb "pedāļi", kuriem
piestiprināti taustiņi. Nospiežot taustiņu, attiecigais pedālis piespiežas stīgām,
noklusinot neakorda stigas.
III
Cītaru ieskandināšanai lieto koka vai plastmasas brauci (plektru). Akordcitarai
brauci valkā turp un atpakaļ pa attiecigo "dūri", vienlaicigi ar roku pieklusinot
iepriekš skanējušo akordu.
Taustiņcītarai brauci valkā pāri visām stīgām, bet, tā kā neakorda stigas ir
noklusinātas, skan tikai attiecigais mažora vai minora trijskanis vai septakords.
V
Akordcītara un taustiņcītara principā ir pavadošie instrumenti; tās var izmantot
tikai ansambli ar kādu solo instrumentu, piemēram, vjoli, jo to galvenā funkcija ir
akordiskā fona veidošana.
105