Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Slsternātisks mūzikas instrumentu apskats
laikā Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrasti apdzīvo senprūšu ciltis, un, tātad,
ari minētos atradumus varam salstīt ar rietumbaltiem.
Pēc A. Karaškas domām, par kok!u-kanklu-kanneles-kanteles-spārnveida qusļu
grupas instrumentu prototipu var uzskatīt piecstīgu kokles/kankles, bet par šā
tipa instrumentu sākotnējo repertuāru - instrumentālās sutartines. Piecstīgu
kankļu sevišķā izplatība Biržu-Kupišķu reģionā Lietuvas zierneļaustrurnu daļā,
instrumentālās muzicēšanas tradlciju noturība, lielais kankļu sutartiņu
daudzums - šie un vairāki citi apstāk] lauj uzskatīt minēto reģionu par kokļu tipa
instrumentu pirmējo izplatības areālu.
Maksimālais kokļu tipa instrumentu izplatTbas areāls ietver Polijas
zlerneļaustrurnu daļu, Kaļiņinqradas apgabalu (bijušo Mazo Lietuvu, bet vē1
agrāk - senprūšu apdzivoto teritoriju), visu Lietuvu, Latviju, Igauniju, Krievijas
ziemeļrieturnu daļu, Karēliju, Vidus- un Dienvidsomiju. Šajā areālā var izškirt
divus apgabalus, kur sastopamas attiecigi "mazās" un "lielās" kokles. Par šo
apgabalu robežu nosacīti var uzskatīt Iīniju Tartu-Viļna. Uz rietumiem no tās
atrodam "mazās" kokles. Savukārt, austrumu pusē - Latgalē, Igaunijas
dienvidaustrumu stūri un Krievijas zlemeļrieturnu apgabalos ir lokalizējušās
"lielās" kokles.
1.Tenurists piedāvā kokļu divu paveidu izveidošanās shēmu: sākotnēji kokļu
izplatibas areālā bija tikai "mazās" kokles. Taču jau 14. gadsimtā Krievijas
zierneļrieturnu apgabalos atrodamas kokles ar spārnu. Tā izveidošanos noteica
kokļu tipa instrumentu pielietošanas veids šajos apgabalos. Krievi no Baltijas
somiem pārņemto kanteli izmantoja kā ritmiski melodisku instrumentu deju
pavadījumam; spārns izveidojās kā kreisās rokas balsts un skaņas papildus
pastiprinātājs. Šādas konstrukcijas instruments, savukārt, izplatijās pie tām
Baltijas somu un baltu etniskajām grupām (Setu igauņiem, vepsiem un
latqaļiem). kas pārņēma krievu tradicionālās mūzikas kultūras elementus.
102