Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Saule kokles skandināja,
Austrinā sēdēdama;
,
Dieva dēli danci veda
Ūdra, bebra kažokos.
Sislemālisks mūzikas instrumentu apskats
LD 33924
Dieva dēli uzripina debesis zelta ripu, spēlēdami zelta kokles.
Liela dziesmu grupa rāda koklētājus sadzīves situācijā, kurai tomer piemīt
svinīgums un īpaša semantika:
Dziedat, meitas, nu iet koši,
Meža gali Iīgojās;
Nu nāk puiši koklēdami
Par ābeļu Iīdumiņu (var.: birztaliņu).
LD 260
Puiši uz lauka (kultivētības princips) ar koklēm rokās šoreiz pace! vīrišķā sākotni
garīguma kārtā iepretī sievlšķā stihiskajai sākotnei (mežs).
Kokles tiek lietotas gan kā solo, gan ansarnbļa instruments. Daina stāsta par
koklētāju ansarnbļiern, kuros ir 2, 3, 9 vai trejdeviņas kokles; tāpat kokles tiek
minētas kopā ar citiem instumentiem - stabuli, bungām, vijoli, spēlēm.
VI
Senākā pagaidām zināmā arheoloģiskā liecība par kokiem ir ornarnentēts
bērza gabaliņš, kas atrasts Tērvetes pilskalnā 13. gadsimta slānī. Pec izrakumu
autores Brīvkalnes domām tas varētu būt kokles fragments.
Kokles tipa instrumentu izcelsmes pētīšanai nozīmīgi ir arheoloģiskie atradumi
Polijas teritorijā: Opoles un Gdaņskas apkārtnē atrasti instrumenti, kururs datē
attiecīgi ar 11. un 12. gadsimtu un kas atgādina kokļu agrīnos paraugus. Šajā
101