Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sislemālisks mūzikas instrumentu apskats
tālāko ceļu, turklāt krauklītis parasti vē1 pavēsta tālākos notikumus. Šeit kokles
zināmā mērā ir episks instruments.
16 dziesmās dažādās situācijās koklē mitoloģiskas būtnes - Dieva dēli, Jānītis,
ari Saule. Interesanti atzīmēt, ka folkloras materiāli liecina par tā saukto "Dieva
kokļu" tradīciju: tautas apiņā kokles ir Dieva instruments (šajā gadījumā Dievs
nav identificējams ar kristīgās reliģijas objektu, bet gan saistāms ar hipotētiski
rekonstruējamās indoeiropiešu mitoloģijas *deiwo - "mirdzošās dienas
debesis"); šai tradīcijai ir paralēles Lietuvā un Igaunijā: Dieva kenkies un
Jumala kannel.
Apmēram 45 dziesmās no estētiskā viedokļa apcerēta kokļu skarta vai
koklēšana. Tā, piemēram, kokles skan gauži vai skani, turklāt nereti šis
skanējums nonāk dzejiskā paralēlisma attiecībās ar vecāku nāves
apraudāšanu. Pavisam nedaudz, tikai 10 dziesmās, kokles minētas piequļā un
tikai 3 dainās (!) kā deju mūzikas instruments.
Variantiem bagāta ir tā sauktā "dziedošo kaulu" starptautiskā motīva latviskā
versija: upē iekritušo pastariti aiznes uz jūru, izskalo krastā, tur izaug liepa, no
tās brālīši (citos variantos - Dieva dēli) pagatavo kokles, kuru skaņās māte
pazīst savas meitas balsi. Tātad kokles atzītas par instrumentu, kas ļauj
sazināties ar pārdabiskiem spēkiem un kurā pašā ir iemiesojies dzīvības spēks;
kokles ir pilnīgākais instruments ari tajā nozimē, ka to skaņa visvairāk lidinās
cilvēka balss skanējumam.
Ar to sasaucas "Latvju dainās" atrodamā informācija par kokļu gatavošanu tikai
no liepas un ozola (protams, reālajā kokļu gatavošanas praksē 18.-20. gs.
sastopamies ari ar citiem rnateriāliem: valsts muzeju fondos, piemēram, ir
kokles, kas gatavotas no egles, priedes, vītola, rnelnalkšna), kas tradicionālajā
apziņā ir totēma koki.
Tātad kokles mitoloģiskajā aspektā ir saistītas ar augšējo pasauli. Ari Saule
spēlē kokles Pasaules koka (latviešu variantā - Austras koka) zaros:
100