Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Mūzikas instrumentu sistemātikas teorija un metodes
ķirbja un bambusa instrumentiem". Kā piemērs astoņām pagatavošanas
materiālu kategorijām parasti tiek minēti šādi instrumenti:
akmens zvans,
metāla zvans,
lauta vai cītara,
flauta un stabule,
"tīģerkaste" ,
bungas,
mutes ērģeles un
okarīna.
Iemesls tam, ka instrumentu pagatavošanas materiāls tiek uzskatīts par
svarīgāko klasificēšanas pazīmi, nav meklējams tajā apstākli, ka izvēlētais
materiāls ietekmē instrumenta skanējumu. Lai gan kopš seniem laikiem ķīnieši
ir pievērsuši lielu uzmanību instrumentu tembram un skaņas maģiskajai
iedarbībai, tomēr klasificēšanas kritēriju izvēli ir noteikuši citādi apsvērumi: te
pamatā ir ideja par instrumenta pagatavošanas materiāla ietekmi uz rituālajārn
dejām, kuras, savukārt, katra spēj ierosināt kādu no astoņiem vējiem. Tādejādi
instrumentu materiāls ir netieši saistīts ar cilvēka iespēju ietekmēt vējus un
laiku. Mūzika un instrumenti ķīniešiem bija kalendāra sistēmas un gadalaiku, kā
ari valsts labklājības dala.
indiešu mūzikas instrumentu klasifikācija
Katra no trim galvenajām Indijas reliģijām - hinduisms, budisms un džainisms -
ir radījusi savu mūzikas instrumentu klasifikāciju. Senāka un plašākā no tam ir
aprakstīta sanskrita traktāta Nātjašāstra 28. nodaļā: par minētā traktāta autoru
tradicionāli uzskata Bharata Muni, bet, iespējams, to radījuši vairāki autori laika
no 2. gs. p. m. ē. lidz 6. gs. m. ē.
Instrumenti tiek iedalīti šādās kategorijas:
1. nostieptie (tata vādya), tādi kā dažādi vīnas paveidi;
10